Ulmaņa brieži posta kaimiņu dārzus

Nomas līgums starp Gunta Ulmaņa pārstāvi, Ziemeļkurzemes mežsaimniecības izpilddirektoru Aldi Feltu un zemesgabala "Pilsupes – 1" īpašnieci Anitu Melderi tika noslēgts 2004. gada augustā, un kopš tā brīža Pilsupju māju saimniekiem sākās grūti laiki.

Brieži noēd auzas un aplauž ābeles, savukārt mežacūkas iznīcina kartupeļu stādījumus un izgāž ogu krūmus. "Kas to varēja domāt, ka Ulmanis šitāds saimnieks izrādīsies," šķendējās Anitas tēvs Modris Melderis, kurš saimnieko meitai piederošajā īpašumā. "Mēs taču viņam tos 17,3 hektārus bez maksas iznomājām, lai kopj un saimnieko. Bet viņš nevīžo pat zvēriem barotavas ierīkot, lai lopiņi neiet kaimiņiem virsū. Kas te pa šiem dažiem gadiem noticis ar mūsu dārzu!"

Sirmais vīrs vadāja pa savu saimniecību, kur meža dzīvnieku nodarītie postījumi bija redzami ik uz soļa, un nemitējās šķendēties. Viņi ar meitu jau rakstījuši sūdzības uz virsmežniecību, mēģinājuši sadzīt rokā pašu Ulmani, pat televīziju ataicinājuši... Taču viss velti — saņemts vien paskaidrojums, ka viņiem esot tiesības prasīt, lai Ulmanis organizējot dzīvnieku piebarošanu. Un viss.

Diemžēl pēc nomas līguma nosacījumiem patiešām izriet, ka Ulmanis var rīkoties pa viņam uzticēto zemes pleķi pilnīgi netraucēti — īpašnieki nedrīkst nomnieku pat mēģināt saukt pie kārtības.

Dārzs zvēriem

Citās domās ir Felts, kurš "VZ" apgalvoja — lai nu kurš, bet Melderis nu nepavisam netiekot "abižots". "Kad notiek medības, viņam vienmēr kāds gabals tiek iedots, tāpat viņam atvedam pārtiku — varbūt pat vairāk, nekā tajos dārzos izaug!" stāstīja mežinieks, piebilzdams, ka cenšas iejusties Meldera situācijā, bet cilvēkiem, kuri dzīvojot meža vidū, tomēr esot pašiem jāsaprot, ka problēmas ar zvēriem būšot vienmēr. "Zvērs taču nav pierakstīts vienā konkrētā gabalā, viņš iet tur, kur pašam gribas," skaidroja Felts.

No vienas puses, varētu jau piekrist: patiešām, lopiņam jau neiestāstīsi, ka tas auzu tīrums vai tupeņu lauks nav viņam domāts. Bet, no otras — ja šādi tīrumi būtu iekārtoti dzīvnieku vajadzībām un atrastos nomātajā medību saimniecības teritorijā, briežiem un cūkām nebūtu iemesla lauzties cauri žogiem Meldera īpašumos. Interesanti — Felts apgalvo, ka šādi tīrumi esot iekārtoti un ne mazums, tomēr "VZ", viesojoties Pilsupēs, nemanīja nevienu pašu — tikai paša māju saimnieka iesētos. Bet Melderis izrādīja apkārtni visai sīki un smalki...

Tāpat arī savādi šķita Felta izteikumi par to, ka Melderu ģimene tikai taisot troksni, lai pievērstu sev uzmanību, bet Melderu papum "pašam patīk tos zvērus piebarot". Interesanti gan — kāds labums tad varētu būt Melderim no "trokšņa taisīšanas", ja viņam patiešām būtu hobijs — stādīt kartupeļus, tos kopt un audzēt, lai pēc tam atdotu suķiem apēšanai? Un — vai saimniecība tad būtu jāapjož ar divmetrīgu žogu, ja reiz dzīvnieciņi ir Pilsupēs tik mīļi gaidīti?

Ulmanis solās ar briežiem pakarot

Nākamgad martā nomas līgums beidzas. Tad nu būs redzams, vai Melderu ģimene uzticēs Ulmanim saimniekošanu arī turpmāk vai meklēs citus apsaimniekotājus. Pagaidām, cik noprotams pēc iznomātā zemes gabala apskates, mednieki labprāt brauc zvēriem pakaļ, bet medību saimniecības kopšanai un uzturēšanai necik lielu uzmanību nepievērš.

Pats Guntis Ulmanis garās sarunās ar "VZ" neielaidās, aizbildinādamies ar laika trūkumu. "Tagad tāpat tur nekā nevar darīt, bet septembrī — tad varēsim ar briežiem pakarot," tas bija viss, ko viņš izteicās par saviem plāniem, kā normalizēt situāciju iznomātajos medību apgabalos. Respektīvi, ne pats Ulmanis, ne viņa pilnvarotais Aldis Felts "VZ" nepauda nevienu pašu vārdu par to, ka grasītos Meldera sūdzībām pievērsties daudzmaz nopietni.