Baiba Rubesa pirmoreiz dzied Mežaparkā, bet Azerbaidžānā valkā minisvārkus

Latviešu biznesa lēdija Baiba Rubesa uz Dziesmusvētku skatuves dziedāja pirmoreiz. Vēl sadziedāšanās naktī Baibiņa dejoja un dziedāja it sprigani kopā ar jaunākiem un nogurušākiem dalībniekiem (sk. fotogaleriju).

Dziesmu svētkos Baiba pirmo reizi piedalījās kā dziedātāja. Pirms pāris gadiem pašas noorganizētajā Statoil Latvija korī, ko vada Ivars Cinkuss, Baiba dzied soprānu grupā. Dziesmu svētkos Baibai mugurā bija Alsungas novada tautastērps. 

Baibai Rubesai šobrīd ir 54 gadi.

Arī laikraksts Diena šodien raksta par enerģijas pilno un nekad nenogurstošo mūsu meiteni Azerbaidžānā.

Jau divus mēnešus viena no nedaudzajām ietekmīgajām Latvijas uzņēmējām Baiba Rubesa pieņēmusi piedāvājumu strādāt naftas un gāzes ieguves kompānijā Azerbaidžānā. Viņa saviem kolēģiem — arī degvielas tirgotājiem —  bija sarīkojusi nelielas atvadas. Toreiz LUKoil valdes priekšsēdētājs Haims Kogans raustījis plecus — sak, ko tu tajā Azerbaidžānā darīsi? Baiba atbildējusi: "Ja ar jums tiku galā, tad arī tur nepazudīšu!"

Darbadiena Baku sākas ar skatu no dzīvokļa uz naftas torņiem Kaspijas jūrā. Vai viņa skumst pēc mājām?

Un kā vēl skumst! Baiba atklāti stāsta, ka pārmaiņas viņas dzīvē nesušas pārejošus zaudējumus — attālums Baibu šķir no dzīvesdrauga, aktiera Jura Bartkeviča, no māsas Baņutas ģimenes, tēva un draugiem Rīgā. Ļoti pietrūkstot biežo izbraukumu uz mājām Kurzemē, kuras iekārtošana tagad gulst uz Jura pleciem.

Pēdējā laikā Baiba arvien retāk uzturā lietojot gaļu, taču Azerbaidžānā ir izcila jēra gaļa: "Man šķiet, ka to esmu tur apēdusi vairāk nekā visas savas dzīves laikā!" Baiba priecājas, ka samērā ātri iejutusies Baku ikdienā: "Pietrūkst manis un Jura iecienītā Osirisa, toties esmu Baku atradusi vietu, kur var pasēdēt uz balkona un izdzert kafiju. Tas restorāns ļoti līdzīgs Liepājas Rokkafejnīcai."

Posdamās dzīvei jaunajā darbavietā, Baiba nav iegādājusies jaunu drēbju kārtu: "Izrevidēju apģērbu skapi un atradu gadiem "marinētas" kleitas. Karstajā klimatā tās lieti noderēs. Lielo karstumu gan vēl neesmu piedzīvojusi, tas būšot augustā, taču Baku tulkojumā nozīmē — Vēju pilsēta, un vēji patiešām ir vareni, tie dzesē svelmi!"

Baiba dzidri smej: "Baku meitenes nēsā vēl īsākus svārkus nekā es, lakati galvā vecākām sievietēm un reizēm arī jaunākām. Islāms nav uzspiesta lieta, taču tā ir patriarhāla zeme, un ģimenē visu nosaka vīrietis. Krogus visbiežāk apmeklē ārzemnieki, naftinieki."

Cik bieži Baiba tagad varēs tikties ar Juri? Smaidu Baibas acīs slēpj tumšās brilles, bet balss skan priecīgi: "Gada laikā man dota iespēja sešas reizes braukt uz mājām. Tagad man ir atvaļinājums. Pēc Dziesmu svētkiem brauksim uz laukiem, bet jūlija beigās atgriezīšos Baku, un Juris brauks kopā ar mani. Baku viņš iejutās jau pirmajā reizē, jo audzis padomju laikos un labi zina krievu valodu. Viņš visas sadzīviskās lietas kārtoja ātri un nemanāmi, ar cilvēkiem runājās, it kā te būtu dzimis. Es arī tagad mācos krievu valodu. Pašlaik Juris filmējas pie režisora Arvīda Krieva filmā Dancis pa trim par notikumiem Kurzemes katlā kara pēdējās dienās. Juris tēlo vācu pulkvedi." Baiba jūsmo — uniformā viņas draugs ir stalts un elegants.

Baibas plaukstdatorā iezīmēti logi — paredzamās ierašanās Latvijā un Jura pirmizrāžu dienas. Taču abu profesijas ir neparedzami neaprēķināmas, un jau ir skaidrs, ka uz vienu pirmizrādi Baiba pavisam noteikti netiks, jo tajā laikā viņai jāatrodas Ašgabatā.