KNAB izmeklētāja atņēmusi STARKOVAM vasarnīcu

Strīds starp Starkovu un Jurašu aizsācies 2005.gadā, kad ar Rīgas domes lēmumu sākta vasarnīcu īpašnieku savienības "Vārnukrogs" biedriem piešķirto vasarnīcu legalizācija.

Biedrības valde vēl 1994.gadā reģistrējusi Lielupes krastā esošās vasarnīcas valdījuma pāreju no Jurašas tēva Aleksandra Barbaša pie Starkova. Treneris maksājis visus maksājumus un tādējādi uzskatāms par vienīgo vasarnīcas tiesisko valdītāju, taču šāda lēmuma spēkā esamību apšaubījuši Jurašas interešu pārstāvji.

Rīgas apgabaltiesa nav pirmā tiesa, kurai būs jāskata Starkova un Jurašas strīds par vasarnīcas īpašumu. Jūrmalas pilsētas tiesā Starkovs iesniedzis prasību pret Jurašu par tiesībām uz vasarnīcu un 727 kvadrātmetriem zemes Baltajā kāpā. Šā gada sākumā Jūrmalas tiesa atzina Starkova valdījuma tiesības. Spriedums gan pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, kas lietu apelācijas kārtībā plānojusi izskatīt 2010.gadā.

Savukārt Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā Starkovs lūdzis atzīt gan viņa īpašuma, gan valdījuma tiesības uz nekustamo īpašumu Baltajā kāpā 10/185, atzīt par spēkā neesošu starp Jurašu un Rīgas domi noslēgto nomas līgumu un dzēst ierakstu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā, ar kuru Jurašai nostiprinātas īpašuma nomas tiesības līdz 2018.gada 6.jūlijam.

Prasībā arī lūgts uzlikt Rīgas domei par pienākumu noslēgt ar Starkovu zemes nomas līgumu par strīdus nekustamo īpašumu, atzīstot par spēkā neesošu Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 27.jūlija lēmumu, ar kuru Jurašai atļauts īpašumā turpināt būvniecību un veikt teritorijas un apbūves sakārtošanu.

Starkovs lūdzis prasību nodrošināt, aizliedzot Jūrmalas pilsētas domei turpināt vasarnīcas legalizāciju uz Jurašas vārda. Starkovs norādījis, ka Jurašas mērķis, viņaprāt, ir pabeigt vasarnīcas legalizāciju uz sava vārda, kā arī nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, un tas savukārt var apgrūtināt viņam iespējami labvēlīga sprieduma izpildi.

Lūgumā nodrošināt prasību norādīts, ka par Jurašas prettiesisku rīcību liecinot visa viņas darbība, kas saistīta ar vasarnīcu, "jo īpaši prettiesiska inventarizācijas lietas izņemšana Valsts Zemes dienestā un pašvaldību amatpersonu maldināšana par viņas īpašuma un valdījuma tiesībām uz vasarnīcu".

Kā secināms no Jūrmalas pilsētas tiesas sprieduma, Starkovs uzskata, ka 2006.gadā Juraša "izstūmusi viņu no valdījuma", uzrakstot apliecinājumu Rīgas meža aģentūrai un panākot zemes nomas līguma noslēgšanu ar viņu kā ar tiesisko valdītāju, kā arī veicot vasarnīcas legalizāciju Jūrmalas būvvaldē uz sava vārda, liedzot minētās tiesības Starkovam kā īstajam vasarnīcas valdītājam.

Kopš 2006.gada jūlija Starkovs ar advokāta palīdzību veicis virkni darbību, lai atjaunotu valdījumu uz vasarnīcu un noslēgtu zemes nomas līgumu, taču - bez rezultātiem. Starkovs paudis viedokli, ka "Rīgas meža aģentūra, noslēdzot zemes nomas līgumu nevis ar tiesisko valdītāju, bet ar "mistisko mantinieci", tas ir, Allu Jurašu, kura vēl nav nokārtojusi mantojumu (..), ir pārkāpusi savas kompetences ietvarus". Juraša turklāt nemaz nevarot nokārtot mantojumu, jo viņas tēva miršanas brīdī 1999.gadā viņam nepiederēja ne vasarnīca, ne paja kooperatīvā.

Starkovs Rīgas apgabaltiesai norādījis, ka gadījumā, ja tiks nostiprinātas Jurašas tiesības un viņa vasarnīcu atsavinās, viņam būs tikai tiesības uz kompensāciju par celtni. Šādas tiesības neesot salīdzināmas ar tiesībām uz vasarnīcu un zemesgabala nomu, kas viņam kā vasarnīcas valdītājam piešķirtas ar Rīgas domes lēmumu, norādīts pieteikumā.

Rīgas apgabaltiesa lūgumu par prasības nodrošināšanu apmierinājusi un noteikusi aizliegumu Jūrmalas pilsētas domei veikt darbības, kas saistītas ar vasarnīcas legalizāciju uz Jurašas vārda. Lēmums par prasības nodrošināšanu bijis nepārsūdzams.

Kā aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Evita Naglinska, apgabaltiesa strīdu starp Starkovu, Jurašu, Rīgas domi un Jūrmalas pilsētas domi pēc būtības bija paredzējusi izskatīt šonedēļ, taču saistībā ar Starkova advokāta Jura Volkova nāvi lietas izskatīšana atlikta līdz šā gada 2.decembrim, lai dotu laiku trenerim savu interešu aizstāvību uzticēt citam juristam.

Kā LETA jau ziņoja, Jurašas vārds plašākai sabiedrībai kļuva zināms šopavasar, kad atklājās ievērojamas kratīšanā izņemtas naudas summas pazušana no KNAB.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes advokāts Ainārs Platacis presei izteicās, ka pazudusī nauda varētu būt viņa klientes Vilkastes īpašumā pērn 27.aprīlī atsavinātie aptuveni 200 000 latu. Advokāts laikrakstam "Neatkarīgā" tieši ar to skaidrojot KNAB vilcināšanos atdot kratīšanā atsavināto naudu.

Pretēji Platača lūgumiem kratīšanu veikušie KNAB darbinieki - izmeklētāja Juraša un viņas dzīvesbiedrs, KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs - neesot dokumentējuši atsavināto naudaszīmju sērijas un numurus, un arī kvīts, kas ļautu cerēt uz naudas atgūšanu, neesot izsniegta. "Viņi sasvieda naudu melnā atkritumu maisā un aizbrauca," KNAB darba stilu raksturojis Platacis.

KNAB gan šos pārmetumus noraidījis kā nepamatotus un patiesībai neatbilstošus. Stāsti par izņemtās naudas samešanu melnos plastmasas maisos esot mīts, jo šādi izņemtu naudu nebūtu iespējams izmantot kā pierādījumu krimināllietās.

Kā ziņots, Starkovs Latvijas valstsvienības galvenā trenera amatā tika apstiprināts pērn aprīlī neilgi pēc tam, kad par demisiju paziņoja treneris Jurijs Andrejevs. Starkovs jau iepriekš ir vadījis Latvijas izlasi un aizvedis to līdz Eiropas čempionāta finālturnīram, kas ir līdz šim lielākais sasniegums Latvijas futbolā.