Andris Makovskis: „Ja nu mūsējie galīgi taisa sūdus...”

„Tagad, kad Rīgas Sporta pils ir nojaukta, ir sajūta, ka gabals no bērnības izrauts,” saka aktieris. Viņš domā, ka parastam, lasītājam to nesaprast – jo Andrim kā bērnam - hokeja pasaule savulaik bija vesela epopeja.

Bet, tā kā mamma viņu audzināja viena, līdz ar skolas gaitām no hokeja treniņiem bija jāatsakās. Tādi bija tie apstākļi.

Šodien Andris Makovskis ir īstens hokeja patriots, un visbiežāk viņš hokeju skatās mājās. „Ja nu mūsējie galīgi taisa sūdus, tad slēdzu televizoru ārā, vai arī maucu tā...... - nē, tā nemaz nedrīkst rakstīt...” viņš smej un paskaidro, kāpēc nav iecienījis publiskās hokeja fanu pulcēšanās vietas. „Man nepatīk, ka apkārt visi ir pārdzēruši jēgu, neko nerubī no spēles, bet tikai bļauj – tad taču neko nevar dzirdēt!”

Bet to, ka pats nekļuva par hokejistu, Andris Makovskis nenožēlo, jo teātra spēles laukums arī ir ļoti labs. „Pat vēl labāks!” viņš piebilst.

Starp citu, šobrīd Andri Makovski uz teātra spēles laukuma var satikt izrādēs „Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija” Dailes teātra Kamerzālē, kā arī izrādē „Slieksnis” teātrī-klubā „Austrumu Robeža”. Bet jau pavisam drīz – 9. maijā – viņam pirmizrāde režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā kases grāvējā „Lodes pār Brodveju”.

Vipi.lv