Kārlis Anitens nemāk smuki smaidīt

-     Varbūt esmu vecmodīgs, bet man tomēr labāk patīk kino, jo tad filmas skatīšanās kļūst par mazu notikumu. Protams, ir daudz filmu, kuras kino nerāda, tāpēc nākas jau šo un to skatīties arī mājās.

-     Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties filmas, uz kurām doties?

-     Noteiktu kritēriju nav. Dažreiz izvēlos filmas, kurās spēlē man interesējoši aktieri, dažreiz interesants šķiet sižets, ko esmu kaut kur izlasījis, dažreiz vilinošs liekas nosaukums, un dažreiz gribu redzēt kāda konkrēta režisora filmas.

-     Kas Jums ir vislabākā kompānija, kino apmeklēšanai?

-     Uz kino vienmēr dodos kopā ar savu sievu.

-     Kāda stila filmas Jums visvairāk patīk?

-      Man patīk dažādu žanru filmas. Ir tikai viens žanrs, kas mani „ļoti nesaista” – šausmu filmas. Taču tā kā man sievai interesants liekas arī šis mākslas novirziens, tad šad un tad arī man nākas noskatīties pa kādai „šausmenei”. Tiesa gan, es lielākoties šīs filmas tikai dzirdu, jo man ir bail, un es taisu acis ciet. Man baigi nepatīk visas tās cilvēku spīdzināšanas, zāģēšanas, miroņu augšāmcelšanās un citi baismie pastāstiņi.

-     Kura režisora filmas Jums visvairāk patīk?

-      Man patīk daudzu režisoru darbi, bet tā īpašāk gribētu izcelt Stīvena Spīlberga vērienīgo kino, Tima Bērtona smalkā humora filmas un mūsu pašu latviešu meistarus, kas septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados ir radījuši izcilas, manuprāt, pasaules klases filmas.

-     Un Jūsuprāt, kāds pašlaik notiek mūsdienu, latviešu kino?

-     Manuprāt, ir sācis attīstīties televīzijas filmu un seriālu žanrs, taču kino kustas lēnām un man nesaprotamā virzienā. Es zinu, ka nav naudas, bet tā diezin vai ir galvenā problēma. Kino mūsu valstī ir uzlikts tāds dīvains „štempelis” – augstā māksla. Skatoties šo augsto mākslu, es tā arī netieku skaidrībā, vai tas ir modes kliedziens vai režisoru domāšanas veids visu pārvērst sabiedrībai nesaprotamā kadru virknējumā. Es akceptēju, ka jābūt arī tādam kino, bet kad beidzot taps filmas, kuras ir interesantas un aizraujošos? Manuprāt, kino galvenais uzdevums ir „aizraut” skatītāju sev līdzi un likt pēc tam domāt. Jaunās latviešu filmas mani neaizrauj. Tās ir bezkaislīgas un ļoti vienveidīgas. Latviešu veco filmu klasikā var saukt jebkuru, kura man patīk. Gandrīz visas ir lieliskas. No jaunajām gan es par „mīļāko” nespēju nosaukt nevienu.

-     Kuras no pēdējā laikā redzētajām filmām, Jums visspilgtāk palikušas atmiņā?

-     Divas filmas, kuras nosaukšu, nav pārāk jaunas, bet tās vēl aizvien man ļoti patīk. Viena ir Rona Hovarda filma „Brīnišķais prāts”(A Beautiful Mind) ar Raselu Krovu, Edu Harisu un Dženiferu Konneliju galvenajās lomās un otra ir Berija Sonnenfelda „Ādamsu ģimenes dārgumi” ar Raulu Hūliju, Anželiku Hjūstoni, Kristinu Ričči un Džoannu Kjūsaku galvenajās lomās.

No pēdējā laikā redzētajām filmām man vizuāli lieliskus iespaidus atstāja Stīvena Spīlberga „Transformeri”. Baigi interesanti šoreiz tie specefekti. Un vēl ir viena filma, ko pie mums kino nerādīja, bet ko savā ģimenē kopā ar bērniem esam noskatījušies jau nez cik reižu. Tā ir Tima Faivela filma visai ģimenei „Ledus princese” (Ice Princess) ar Kimu Ketrelu un Džoanu Kjūsaku galvenajās lomās.

-     Vai ir kāda filma(s), kura Jums lika vilties?

-     Uz anotāciju esmu uzķēries vienu reizi. Pirms kāda laika kino demonstrēja Režisora Giljermo del Toro, episko drāmu „Pāna labirintu”( Laberinto del Fauno). Mums ar sievu bija delverīgs noskaņojums, izdomājām – iesim paskatīties šo krāšņo specefektu pasaku. Filmas anotācija to arī solīja, bet pati filma izrādījās bija pavisam par ko citu un tā solīta pasaka palika kādā ceturtā plānā. Bet kopumā ņemot tā īpaši vīlies neesmu. Tā kā man patīk dažāds kino, uz ielas dzirdētais termins „vēmiens nāk” ar mani kino izvēlē nav gadījies.

-     Kāds ir Jūsu mīļāko sieviešu un vīriešu lomu atveidotāju TOP3?

-     Džoanna Kjūsaka, Anželika Hjūstone, Glena Klouza un vīriešu lomu atveidotājiem – Rasels Krovs, Kjanu Rīvs un Eduards Pāvuls

-     Ja Jums rastos iespēja filmēties kādā kino lentē, kādu lomu Jūs vislabprātāk atveidotu? Vai varbūt pats vēlētos, kādu režisēt?

-     Hmmm?! Par mīlnieku un skaisto princi mani droši nekad neņemtu, jo es nemāku smuki smaidīt. Par Rembo vai Terminatoru arī nespīd kļūt, jo nav man tik lielu muskuļu. Kas tad paliek pāri? Bezdvēseliskie visuma ļaunumi, caurkritušie izmeklētāji vai smieklīgie onkulīši, kādus parasti spēlē Denijs De Vito. Es ņemtu jebkuru no pēdējiem trim! Kad es būtu nofilmējies kādā no iepriekš minētajām lomām un nopelnījis daudz naudas, dabūjis Oskaru un vēl visādus Holivudas labumus, tad es varētu uzņemt filmu par sevi! Joks! Ja nopietni, tad man patiktu veidot kādu skaistu fantāziju pasaku, kurā noslēpumaini pagātnes notikumi mītos ar šodienu.