Andris KEIŠS:"Puse galvaskausa man uztaisīta no bleķa"
Andris Keišs filmējas Anda Miziša "Medībās" un Gata Šmita iestudējumā Tas notika ar viņiem spēlē "kara veterānu ar veselības problēmām".


Dāvids. Tu tač esi tas smukais spalvainis no Revidenta!
Andris Keišs. Jā, jā.
D. Tās spalvas bija dabīgas vai mākslīgas?
K. Protams, ka daļēji mākslīgas. Es par Revidentu varu izstāstīt šādu stāstu: vietā, kur izlienu ārā no segas, viena sieviete reiz piecas reizes pēc kārtas pateica: "Ārprāts!" Visās viesizrādēs, kur braucu, sieviešu pūlis ir apkārt.
D. Tātad sievietēm patīk spalvaini vīrieši?
K. Tā izskatās.
D. Vai īstenībā arī esi spalvains?
K. Neesmu.
D. Ko spēlē jaunajā izrādē?
K. Gata Šmita Tas notika ar viņiem esmu dzīves apnicis kara veterāns ar veselības problēmām.
D. Ja nav noslēpums, kādām veselības problēmas?
K. Esmu dabūjis smagu galvas traumu, un puse galvaskausa man uztaisīta no bleķa. Bet skatītāji to nezina.
D. Filmējies tu arī!
K. Jā, Andis Mizišs filmē Medības. Es tur spēlēju 36 gadus vecu azartisku džeku, kurš nolēmis apprecēties.
D. Cik tev pašam gadu?
K. 32.
D. Tikai?
K. Jā. Kad man bija 16 gadu, stājos kinoaktieros. Prasīja, cik man gadu. Atbildēju, ka 16. Šie: "Beidz liet!" Saku: "Nu labi, 18." Vienmēr esmu izskatījies vecāks.
D. Ko tu gribētu nospēlēt?
K. Kaut ko ļoti interesantu, smieklīgu un beigās skumīgu, kas liek cilvēkiem justies brīviem un laimīgiem. Kas tas ir, nezinu.
D. Āksta dzīves stāsts?
K. Domāju, pēc tā cilvēki beigās nejustos laimīgi. Kaut ko apliecinošu, foršu — kā Joseliani filmas. Nezinu, kas tas varētu būt no dramaturģijas, jo nelasu lugas. Tikai tās, kas man jāspēlē.
D. Vispār neko nelasi?
K. Es lasu grāmatas. Pēdējā laika atklājums man ir Murakami.
D. Tev pietiek laika lasīt grāmatas?
K. Laukos lasu. Man nenormāli patīk Džeks Keruaks. 40.beigās viņš jau runāja par rietumu saprecēšanos ar austrumiem. Viņi nepārtraukti stopo, lieto narkotikas un drausmīgi dzer. Keruaks pats nomira no iekšējās asiņošanas, jo nepārtraukti dzēra. Bet grāmatas ir izcilas.
D. Ko tu gribētu nospēlēt kino?
K. Es gribētu spēlēt tā saucamajā ceļa filmā. Piemēram, divi dažādu tautību draugi satiekas, aizbrauc uz Ameriku un braukā apkārt ar mašīnu. Ar viņiem viss kas notiek, skan Radiohead mūzika. Visu laiku dzer, tad viņiem noplīst mašīna, viņi stopo, paliek pie meitenēm… Laikam tas man Keruaka iespaidā.
D. Ja es būtu Aina Poiša, teiktu, ka tu par agru apprecējies.
K. Nē, nē, esmu diezgan daudz ko izbaudījis. Studiju laikos dzīvoju ļoti bohēmiski.
D. Kas tev tomēr patīk labāk — teātris vai kino?
K. Viens krievu aktieris labi pateicis, ka teātris — tas ir tavs dzīvoklis pilsētas centrā, bet kino — tava vasaras māja.
D. Vai Latvijā vēl kāds aktieris ir līdzvērtīgs tev?
K. Ir. Citāds.
D. Uzvārdu!
K. Pa pilnam. Visi aktieri ir labi, galvenais viņus ielikt īstajā vietā.
D. Vai esi vienīgais bērns ģimenē?
K. Nē, es ar brāli.
D. Brālis lepojas, ka tu esi aktieris?
K. Mēs, manuprāt, esam diezgan radikāli pretēji. Viņš ir uzņēmējs.
D. Kārtīgs cilvēks!
K. Jā, jā! Kārtīgs. Tas mums kopējs.
D. Mamma priecājas?
K. Priecājas. Esmu no Jelgavas. Tikko tur biju, spēlēju Latviešu stāstus. Izgāju uz skatuves, un mans teksts sākas ar to, ka esmu no Alsviķiem. No zāles atskanēja: "Nemuldi!" Iedomājies, visi dakteri, visi, ar ko bērnībā satikos, sēž zālē. Mamma starp viņiem. Es domāju, viņa lepojas.
D. Kāpēc tu par aktieri izmācījies?
K. Es aizgāju līdzi. Tas, ka esmu aktieris, ir veiksmīga nejaušība.
D. Kas tu būtu, ja nebijis nejaušības?
K. Mēbeļu restaurators. Pilnīgi neko nemāku darīt, bet toreiz iestājos arī Mājturības fakultātē.
D. Zemes darbus proti?
K. Jā, tas ir vienīgais, ko protu. Esmu nepraktisks. Tāpēc esmu spiests daudz pelnīt, lai varu visiem maksāt, piemēram, lai pieskrūvē lampu pie griestiem.
D. Tev ceļot patīk?
K. Ne pārāk. Labāk pavadu laiku laukos. Ceļošana man tomēr asociējas ar darbu, viesizrādēm. Es baudu gūstu no dabas, nevaru staigāt pa Parīzi un priecāties par ēkām. Es varētu uz Sibīrijas taigu aizbraukt.
D. Šai ziņā tu esi tāds īsts latvietis. Nebaidies pēc desmit gadiem palikt par sēni?
K. Domāju, ne. Nezinu, kāds būšu pēc desmit gadiem. Neko sev nenospraužu.
D. Holivudā atrasties negribētu?
K. Nezinu. Droši vien gribētu. Bet tas nekādā ziņā nav mērķis.
D. Kura no Holivudas daiļavām tev patīk vislabāk?
K. Renē Zelvēgere.
D. Sieva tev ir?
K. Ir.
D. Greizsirdīga nav?
K. Nav.
D. Esi prasījis?
K. Nav bijis vajadzības.
D. Tātad kautiņi mājās nenotiek?
K. Nē, nē, man ir ļoti inteliģenta sieva.
D. Tātad viņa tevi vienkārši noindēs. Klusi.
K. Tu to tikko pateici priekšā!
D. Ko tu darītu, ja būtu pasakaini bagāts?
K. Es nezinu. Un kas būtu, ja es būtu Latvijas prezidents?
D. Tu būtu sieviete!
K. Man negribas izšķiesties tādiem sapņiem.
D. Tu baidies domāt par bagātību un slavu?
K. Nē, nu kādas bailes! Man tādas domas "kā būtu, ja būtu" ir bijušas studiju laikos. Bet vienā brīdī tās ir jānostopo.
D. Bet domas mēdz piepildīties.
K. Tas nav mans mērķis.
D. Uz kurieni tad tu ej?
K. Uz brīvību.
***
CV
Andris Keišs, Jaunā Rīgas teātra aktieris
Dzimis 1974.gada 26.novembrī
Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Jelgavas 4.vidusskolā
2004./2005.gada sezonā saņēma balvu kā labākais aktieris par Rakitina lomu izrādē Mēnesis uz laukiem, Stefana lomu izrādē Līze Luīze un lomu izrādē Latviešu stāsti
2000.gadā saņēma Lielo Kristapu kā gada labākais kino aktieris