Kāpēc Serģis raud?

"Es nebūt neesmu emocionāls cilvēks - radiniekos itāliešu man nav," stāsta Kristers Serģis.

"Kad pirmo reizi kļuvu par pasaules čempionu, protams, biju ļoti priecīgs par to, ka sasniegts tas, ko biju vēlējies. Kad, uz goda pjedestāla esot, sāka spēlēt Latvijas himnu, tad arī bija asaras. Ne jau pēc finiša, bet tieši tad es noticēju sasniegtajam. Arī pēc tam ir bijušas visādas izjūtas, taču lielākais pārdzīvojums ir bijis pirmais čempiontituls. Tas ir brīdis, kas ir tikai vienreiz dzīvē."