Decembra beigās 2 spainīši gaileņu - FOTOREPORTĀŽA no meža
Jau ziņots, ka decembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 grādi jeb 4,6 grādus augstāka par normu, kā arī 9,5 grādus augstāka nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
[11]
[4]Latvijas mežos iespējams sēņot
Latvijas mežos un parkos patlaban lielā skaitā aug ēdamā sēne ziemas celmene jeb samtainā ziemene, novērojusi botāniķe Inita Dāniele. Mežos var atrast arī gailenes, sociālajos tīklos vēsta iedzīvotāji.
Sēņu pētniece, grāmatas «Latvijas sēnes» autore, 23.decembrī devusies sēņot Beberbeķu mežā, kur savākusi sēnes mērcei, vēsta Initas Dānieles ieraksts interneta dienasgrāmatā.
Ziemas celmene sastopama cauru gadu, bet it īpaši vēlā rudenī un ziemā atkušņu laikā, rakstīts portālā «latvijas.daba.lv». Tā ir ēdama sēne, kas pirms gatavošanas jānovāra, un ēdamas ir tikai sēnes cepurītes. Ziemas celmene ieteicama cepšanai. To nav vēlams vākt pilsētas ielu malās un ceļu tuvumā.
Šīs sēnes cepurīte ir divus līdz desmit centimetru plata, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies, medusdzeltena, vidū parasti tumšāka - kastaņbrūna. Virsmiziņa mitrā laikā lipīga un spīdīga, sākumā pūkaina, vēlāk kaila. Kātiņš ir trīs līdz desmit centimetru garš un 0,4-1,5 centimetrus resns, augšdaļā iedzeltens, apakšdaļā kastaņbrūns, gandrīz melns. Mīkstums balts vai bālgani dzeltenīgs, svaigs tas ir ar vāju sārmainu smaržu, vārīts vai cepts - ar patīkamu smaržu.
Ziemas celmenes sastop lielās grupās uz atmirušu vai dzīvu lapu koku stumbriem un celmiem cauru gadu. Inita Dāniele norāda, ka šīs sēnes nevar sajaukt ar citām, mežā jālūkojas pēc dzeltenas līdz brūnas cepurītes uz samtaina kātiņa. Turklāt ziemā visas sēnes ir bez kāpuriem.
Savukārt vairāki iedzīvotāji, dodoties uz mežu pēc svētku eglītes, salasījuši gailenes. Ar saviem iespaidiem un fotogrāfijām viņi dalījušies sociālajos tīklos.
Arī Sarmīte izvietojusi sociālajā tīklā savu gaileņu guvumu
atbildēt
+12
