"Economist": Postkomunisma valstīs,arī Latvijā trūkst spējīgu politiķu

Žurnāls norāda, ka tikai retajā no Austrumeiropas valstīm ir spējīgu politiķu rezerves. Ungārijā pēc Ferenca Ģurčaņa valdības krišanas premjera amatā stājies Gordons Bajnajs, kurš būs spiests veikt nepopulāru reformu virkni, taču ir jābūt lielam optimistam, lai paredzētu, ka Ungārijas politisko krīzi izbeigs gaisīgā Viktora Orbana vadītā opozīcijas partija "Fidesz", kas ir nākamgad paredzēto vēlēšanu galvenā favorīte, raksta "Economist".

Līdzīgi žurnāls vērtē situāciju Latvijā, kur gandrīz visi kompetentie - un daži nekompetentie - politiķi jau atrodas valsts vadībā, kas liek jautāt, kas nāks viņu vietās, ja šos līderus nogremdēs ekonomiskā krīze. Līdzīga situācija ir arī Čehijā, kur gaidītais Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts statusa nestais politiskais uzplaukums pārvērtās farsā, kad krita valdība un valsti pārņēma politiskā krīze.

Pat valstis, kurās netrūkst talantīgu personību sabiedriskajā dzīvē, nevar apgalvot, ka tajās ir spēcīga un uzticama opozīcija. "Economist" norāda, ka Latvijā ir lieliski žurnālisti, nevalstisko organizāciju līderi un sabiedriskie darbinieki, tomēr neviens no viņiem nav gatavs mesties iekšā politikā. Turklāt personības, pat spējīgas un ambiciozas, nebūt neveido komandu, brīdina žurnāls.

Savukārt Gruzijas opozīcijas līderi ir pieredzējuši un daiļrunīgi. Viņi visi savu iemeslu dēļ ir sanīdušies ar stūrgalvīgo prezidentu Mihailu Saakašvili un vēlas, lai viņš atkāpjas, tomēr tas ir gandrīz vienīgais, kas opozicionārus vieno.

Pagaidām postkomunistiskās pasaules politiskās sistēmas ir paveikušas pavisam maz neatliekamu politisko jautājumu izdiskutēšanā, piemēram, lai tiktu skaidrībā par dalīšanos ekonomiskās lejupslīdes negatīvajās sekās. Kas notiks ar tām firmām un mājsaimniecībām, piemēram, Ungārijā un Rumānijā, kas ir aizņēmušās Šveices frankos un tagad nespēj atmaksāt parādus? Vai valdībām būtu jāpiespiež ārvalstu bankas pārskatīt parādu atmaksas grafikus? Vai palīdzēs nodokļu maksātāji? Vai arī tirgus un tiesību sistēma ir jāatstāj pašplūsmā? Ja atbildīgi politiķi nediskutē par šiem jautājumiem un nepieņem lēmumus, tad to izdarīs bezatbildīgie, brīdina žurnāls.

Gan lielākajās, gan mazākajās no jaunajām ES dalībvalstīm nav grūti saskatīt sabiedriskas figūras, kas ir politikā vai tuvu tai un spētu vadīt valsti. Daži no viņiem, piemēram, bijušais Polijas finanšu ministrs Lešeks Balcerovičs un bijušais Igaunijas premjers Marts Lārs, pat ir ieguvuši starptautisku reputāciju. Dažās postkomunistiskajās valstīs aiz ļoti spēcīgām personībām stāv vēl arī virkne citu cilvēku ar augstu politisko potenciālu.

Tomēr lielākajā daļā šo valstu pēdējo desmit gadu cinisms un apātija, kā arī riebums pret politiku kā tādu ir aizslaucījuši talantus no politiskās sistēmas, kurā pa to laiku ir uzplaukusi viduvējība.

"Economist" uzsver, ka šobrīd ekonomiskā krīze ir turklāt padarījusi politisko spēli vēl nepievilcīgāku. Šis drīzāk ir piemērots laiks nodoties akadēmiskam darbam vai iekļauties starptautiskajā birokrātijā. Savukārt stāties kādā amatā nozīmē uzņemties atbildību laikā, kad pat visiedvesmotākā politiskā vadība var nespēt sasniegt labus rezultātus. Reti kurš šodien vēlas skaidrot satracinātiem vēlētājiem, ka viņu ietaupījumi, darbavietas un nākotnes cerības ir pakļautas riskam un ka neko daudz nemaz nav iespējams darīt lietas labā, secina žurnāls.