Āboltiņa pie Zatlera mudinājusi upurēt Dombrovski

Aizvadītajā piektdienā LTV diskusijā 100. panta Preses klubs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par vēsturisko 28. maija sarunu Rīgas pilī, Āboltiņa apgalvoja, ka runājot par SC iesaisti koalīcijā uzdevusi Zatleram jautājumu, vai tā ir tā cena, kura, viņaprāt, būtu jāmaksā, lai nodrošinātu viņa pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā 2. jūnijā.

Kāds par Saeimas priekšsēdētājas un prezidenta sarunas saturu labi informēts avots Pietiek norādīja, ka šāda doma ne no vienas puses todien Rīgas pilī nav izskanējusi. Iespējams, pati Āboltiņa samazinājusi atkāpšanās iespējas Zatleram, bez diplomātijas atklātā tekstā vairakkārt viņa aicinājumus apsvērt koalīcijas variantus, kas oligarha Lemberga ietekmi uz valdību, sasaistot ar Zatlera pārvēlēšanas iespējam.

„Viņa teica, lai Zatlers neuztraucas : „2. jūnijā viss būs kārtībā – mēs tevi pārvēlēsim.” Āboltiņai pietrūka diplomātijas klaji sasaistot abas lietas,” Pietiek atklāja informēts avots. Vienotības līdere tādā veidā prezidentam netieši pateica, ka Zatlers, ja nepieņems lēmumu par Saeimas atlaišanu, tā darīs, cerot, ka tomēr tiks pārvēlēts uz otro termiņu. Kādai par sarunu informētai amatpersonai bija radies iespaids, ka „viņa izgāja pa durvīm ar pārliecību, ka ir izdevies prezidentu apvārdot”, ko apstiprina politikas kuluāros nākamo stundu laikā tiražētais Āboltiņas īsziņas atstāsts ar līdzīgu saturu.

Politiķe 28. maija sarunas laikā vairakkārt Zatleram aizstāvējusi Saeimas rīcību dažas dienas agrāk nobalsojot pret tiesībsargājošo iestāžu lūgumu ļaut kratīšanu pie deputāta imunitātes pasargātā Šlesera. Lai pamatotu šo parlamenta rīcību, Āboltiņa paziņojusi, ka „tas bija Saeimas protests pret idiotisku valsts tiesībsargājošo iestāžu darbību”, bet citā sarunas epizodē paziņojusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „prasība bija stulba”.

Neoficiālās sarunās Āboltiņa tiešām mēdz izmantot šādu leksiku un argumentācijas manieri. Kā zināms, daudzi Saeimas deputāti balsošanu pret Šlesera imunitātes atņemšanu pamatoja ar pretrunīgi noformulēto Ģenerālprokuratūras lūgumu, kā arī ar to, ka KNAB lūgums ļaut veikt kratīšanu pie Šlesera ir novēlots, jo viņš, ja vien vēlētos, jau sen būtu atbrīvojies no pierādījumiem.

28. maijā dažas stundas pirms rīkojuma Nr.2 nolasīšanas tautai Zatlers atsevišķi tikās gan ar Saeimas priekšsēdētāju, gan premjeru Valdi Dombrovski. Katra no sarunām ilgusi aptuveni stundu un, ja pirmajā vairāk runājusi Āboltiņa, sniedzot plašu analīzi par Saeimas atlaišanas sekām, iespējamiem koalīciju modeļiem pie esošās Saeimas un ārkārtas vēlēšanu gadījumā, tad premjers sarunā ar Zatleru vairāk klausījies un bijis sev ierasti inerts.

Kādam par abu sarunu saturu labi informētam avotam palicis iespaids, ka abi Vienotības līderi bija ieslīguši pašapmierinātībā un nav apzinājušies situāciju, kādā nonākusi koalīcija un līdz ar to valsts.

Āboltiņa prezidentam atklāti atzinusi, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šajā koalīcijā jūtas komfortabli, ZZS saņem visu, ko vēlas un šīs apvienības faktiskais līderis Aivars Lembergs ietekmē politiskos lēmumus. Vienotības līdere Zatleram paudusi uzskatu, ka veidot jaunu koalīciju, atstājot ZZS „aiz borta”, būtu bīstami, jo Lembergs ļoti aktīvi darbotos opozīcijā.

Tāpat Āboltiņa vairakkārt uzsvērusi, ka visā šajā situācijā „vājākais punkts premjers”, jo Dombrovskis iebildis pret koalīciju ar SC un vēl aizvien esot ilūzijās par koalīciju ar ZZS. 28. maija pēcpusdienā drīz pēc sarunas Rīgas pilī politikas kuluāros sāka izplatīties ziņas, ka Āboltiņa, lai novērstu Saeimas atlaišanu, piedāvājusi upurēt premjeru Dombrovski, un šo baumu izcelsme bija pašas Saeimas priekšsēdētājas tuvākais loks. Tomēr par sarunas saturu informēts avots Pietiek noliedza, ka šāda versija sarunā ar Zatleru izskanējusi, lai gan šobrīd šādas interpretācijas iespējams nolasīt.

Stundu ilgajā sarunā Rīgas pilī klāt bija četri cilvēki – bez Zatlera un Āboltiņas arī spīkeres biroja vadītāja Gunda Reire un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

Šobrīd, kad Āboltiņas vadītā Vienotība un Zatlera dibinātā reformu partija uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām konkurē par vienu un to pašu elektorātu, katra puse ir ieinteresēta pa savam atstāstīt un interpretēt sarunas saturu. Tāpat Zatleram un viņa tuvākajam lokam, kas bija iesaistīts lēmuma par Saeimas atlaišanu sagatavošanā, nav izdevīgi ļaut šo lēmumu sasaistīt ar prezidenta aprēķinu par pārvēlēšanas izredzēm. Līdz ar to 100% uzticamu izklāstu vēsturiskajai sarunai, kura netika ierakstīta un kuras laikā vairums no klātesošajiem neveica piezīmes, iegūt nebūs iespējams.