Prezidents Bērziņš sāk darbu ar reitingu - mīnus 37 un vizīti Igaunijā

SKDS direktors Arnis Kaktiņš sarunā ar Pietiek aicina neizdarīt tālejošus secinajumus no šī negatīvā reitinga, lai gan atzīst, ka šis vēsturiski, iespējams, ir pats zemākais sabiedrības atbalsta punkts, no kura sava darbība bijusi jāuzsāk jaunievēlētam Latvijas prezidentam. "Valsts prezidenta amats ir ļoti pateicīgs popularitātes gūšanai, tādēļ neizdarīsim tālejošus secinājumus un nedaudz nogaidīsim," aicina Kaktiņš.

Tas, ka aptuveni 40% aptaujāto nav varējuši Bērziņu novērtēt, liecinot, ka sabiedrības vairākums tikai šobrīd formē savu viedokli par jauno prezidentu. Tie, kas Bērziņam ir devuši negatīvu vērtējmumu, ir sabiedrības daļa ar ļoti aktīvu pozīciju, kuri savu pirmo iespaidu ir ieguvuši, balstoties uz kontekstu, kādā notika prezidenta vēlēšanas, pieļauj sociologs.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, otrdien tiekoties ar Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu, uzsvēris nepieciešamību paplašināt sadarbību ekonomikā, informē prezidenta Preses dienestā.

Bērziņš norādījis, ka īpaši būtu jāpaplašina sadarbība dažādu lielo projektu ietvaros, piemēram, "Rail Baltica". "Tieši Baltijas valstu spēja vienoties par kopīgu darbu šādu projektu īstenošanā ļauj tos pēc iespējas veiksmīgāk ieviest," atzinis Bērziņš.

"Ja vēlamies ar vilcienu nokļūt no Tallinas līdz Varšavai, mums ir jāinvestē projektos. Lozungi vien pašreizējā skarbajā pasaulē, kurā valda ekonomika, nekur nenovedīs," klāstīja Igaunijas prezidents.

Amatpersonas apsprieda arī valstu kopīgos projektus elektroenerģijas jomā un alternatīvu gāzes piegāžu nodrošināšanas iespējas.

Igaunijas premjers atzinīgi izteicās par Latvijas valdības līdz šim paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un uzsvēra, ka Igaunijas pievienošanās eiro zonai ir liels ieguvums ne tikai Igaunijai, bet arī visam Baltijas reģionam, kas nostiprinājis finanšu tirgu uzticību Baltijai.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Latvijas pievienošanās eiro zonai ir būtiska un ka iesāktais kurss ir jāturpina.