Lindermanu, kurš cinās par krievu valodu Latvijā, bīda Stūla prēmijai

Vladimira Lindermana izredzes saņemt prēmiju ir niecīgas, bet viņa virzīšana apbalvojumam "ir nekaunība.

Zināmu krievu aprindu ņemšanās ap krievu valodu kļūst arvien provokatīvāka, tā kaitina latviešus un cenšas satracināt krievus," uzskata Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs. Simptomātiski, ka šādu gadījumu kļūst arvien vairāk.

Krievijā, kur dzīvo aptuveni 20 miljoni ķīniešu, prasība, lai ķīniešu valoda kļūtu par otru valsts valodu, krieviem droši vien liktos smieklīga, bet attiecībā uz Latviju viņi šādu analoģiju neuztver, secina A. Veisbergs. Viņa personiskais viedoklis – viens no risinājumiem būtu pakāpeniska pāreja uz izglītību valsts valodā valsts finansētajās skolās, un pie šā jautājuma acīmredzot vēl būs jāatgriežas. Viņš arī uzsver, ka jārunā ne vien par valodu, bet arī par politiku, ideoloģiju, sabiedrībā kopīgu vēstures izpratni.

"Latvijā ir dzirdēts par Lindermana provokācijām. Bet, tā kā krievu valoda te nekad nebūs valsts valoda, viņa iespējas saņemt šo tomēr nopietno balvu ir tikpat lielas kā zaķim ieraudzīt savas ausis," sacīja integrācijas lietu pārzinātāja Sarmīte Ēlerte ("Vienotība").

Nacionālboļševiks Lindermans, kurš pazīstams ar saviem agresīvajiem izteikumiem, prēmijas saņemšanai virzīts kā krievu šovinistiskās organizācijas "Dzimtā valoda" priekšsēdētājs.

Šī organizācija rīkoja parakstu vākšanu, lai krievu valoda Latvijā kļūtu par valsts valodu, savāca vairāk nekā 10 000 parakstu un rudenī plāno to turpināt, lai rosinātu referendumu. V. Lindermana bīdītāji ir Latvijas krievu žurnālisti – laikraksta "Subbota" redaktore Olga Avdeviča, krievu interneta vietnes "imhoclub.lv" redaktors Jurijs Aleksejevs, TV5 raidījumu vadītājs Andrejs Mamikins, radiožurnālisti Mihails Gubins, Arkādijs Karijevs, Mihails Bombins, avīzes "Vesti" interneta portāla redaktors Deņiss Barteckis. Visiem virzītājiem V. Lindermans avīzē "Čas" (5. jūl. 2011. g.) teicis paldies. "Apzinos, ka izredzes saņemt prēmiju, ir nelielas," atzinis V. Lindermans.

Nepieciešams, lai Eiropā dzirdētu ne tikai Latvijas valdības, bet arī Latvijas krievu iedzīvotāju viedokli. Eiropa ir svarīgs lauks cīņai par krievu valodu. Nedrīkst šo lauku atdot nacionālistiem," aģitē V. Lindermans, uzslavējot arī savus domubiedrus – Jevgeņiju Osipovu un Aleksandru Gapoņenko. Eduards Svatkovs no to vidus nu izslēgts, jo esot pārkāpis vienošanos un plāno kandidēt uz 11. Saeimu 
"PCTVL" sarakstā.

Lindermans bijis apsūdzēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas varu, skrejlapu izgatavošanu ar aicinājumiem "slāvu brāļiem" gāzt pastāvošo valsts iekārtu, nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu. 2003. gadā viņš devies uz Krieviju, it kā lai aizstāvētu Krievijas nacionālboļševiku vadoni Ļimonovu un viņa apcietinājuma laikā uzņemtos Krievijas nacbolu vadību, bet vēlāk tika izdots Latvijai. Kad Latvijā 2001. gadā tiesāja Krievijas nacionālboļševikus, kuri Pēterbaznīcas tornī draudēja uzspridzināties, V. Lindermans tiesas zālē solīja: "Latvijā līs asins jūra!"

Paredzēts, ka kandidātu atlasi naudas balvai veiks žūrija Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mazākumtautību komisāra Knuta Vollebeka vadībā.