Bērziņa komisija Šķēles diriģēta kavē atklāt ofšoru patieso labumu guvējus

Tos pašus argumentus kā Šķēle – investoru atbaidīšana un muļķīga papīru rakstīšana - izmanto arī advokāta Andra Grūtupa birojā strādājošais Aivars Lošmanis, kurš Saeimas komisijā ticis aicināt sniegt savu atzinumu.

Jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadītajā komisijā Šķēles idejai piekrīt gan Šlesera "Par labu Latviju", gan zaļzemnieku deputāti.

Raidījumam zināms, ka Tieslietu ministrija par likuma iestrēgšanu Saeimā sūdzējusies ģenerālprokuroram, kurš par Saeimas deputātu rīcību ir dusmīgs. Solījums likumus sakārtot dots starptautiskajai organizācijai MONEYVAL, kas ik pa četriem gadiem apkopo datus, kā valstis apkaro noziedzīgi iegūtās naudaslegalizēšanu.

„Mēs tikko viņiem esam solījuši, ka parlamentā ir likums, un izrādās, ka ir deputāti, kam tas nav vajadzīgs. Diemžēl šiem deputātiem ir virsroka Saeimas Tautsaimniecības komisijā,” raidījumam atzīst tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Pēdējā MONEYVAL ziņojumā Latvija bija vienā no pēdējām vietām starp Eiropas valstīm. Ja līdz šā gada 13. jūlijam deputāti likumus neizlabos, arī jaunais ziņojums mums būs nedraudzīgs. Sekas būšot starptautiskas - pēc šiem datiem vadīsies starptautiskās reitingu aģentūras, ārvalstu analītiķi un arī bankas, kurām Latvijas valdība prasīs pārfinansēt starptautisko aizdevumu.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarotājs Viesturs Burkāns pieļauj, ka atsevišķas pasaules bankas var pat pārtraukt sadarbību ar Latviju.

„Ir ļoti nepatīkami, ka mēs šobrīd Eiropā esam viena no tām dažām atlikušajām valstīm, kur šis jautājums joprojām ir nenokārtots vairāku gadu garumā... un pat bailes iedomāties, kādas varētu būt sekas... Negatīvas katrā ziņā," raidījumam atzīst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.

Premjera partija bezspēcīgi plāta rokas – ietekmes, lai cīņu par ofšoru mazināšanu uzvarētu, viņiem nav.

„Mēs, protams, kā valdība nevaram parakstīt dokumentus, uzliekot kaut kādus pienākumus Saeimai. Es gribētu uzsvērt, ka šie grozījumi nav vajadzīgi Valūtas fondam. Pirmkārt šie grozījumi ir vajadzīgi mums pašiem, lai uzlabotu kontroli pār naudas atmazgāšanas shēmām un uzlabotu nodokļu iekasēšanu,” norāda premjers.