Klusi un bez argumentācijas grib atlaist Latvijas radio ziņu vadītāju

Ne ZD darbinieki, ne žurnālistikas eksperti šādai argumentācijai netic, drīzāk pieļauj politisku motivāciju un iekšējās varas pārdali. Savukārt A.Semēvics apgalvo, ka ar J.Rozenbergu tikai notiekot pārrunas, kuru rezultāts varētu nebūt atlaišana.

J.Rozenbergs stāsta — ar motivāciju, ka viņš atvaļinājumu laikā ļāvis ziņas naktī lasīt žurnālistiem, kas nebija nokārtojuši radio runas pārbaudi, A.Semēvics J.Rozenbergam otrdien licis izvēlēties četrus aiziešanas variantus: vai nu viņš aiziet pats, tiek atlaists ar Darba likuma panta pamatojumu, darbu atstāj pēc savstarpējas vienošanās, vai arī ar labu algu tiek sūtīts korespondenta darbā uz Maskavu. Tieši pēdējais piedāvājums J.Rozenbergu dara uzmanīgu — viņš pieļauj, ka sabiedriskajā radio atkārtojas sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta direktora Gundara Rēdera liktenis, kuru savukārt sūta darbā uz Briseli. Iespējams, atlaišanai ir politiski cēloņi, min J.Rozenbergs, jo "žurnālistiskā neitralitāte un objektivitāte vienmēr bijušas svarīgākās lietas, par kurām esmu cīnījies".

A.Semēvics politisko spiedienu noliedz, taču Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks uzskata, ka atlaišanas argumentam "nav pamata ne pēc formas, ne būtības". Viņš uzsver, ka "balsu problēma" LR nomāc gadiem, taču vadība šajā jomā neko nav darījusi, tādēļ to pārmest J.Rozenbergam ir negodīgi.

Parasti atlaišanu piemēro kā galējo soda mēru pēc brīdinājumiem un aizrādījumiem, taču, kā atzīst A.Semēvics, ZD vadītājs iepriekš nav sodīts. Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Stroda pieļauj, ka atlaišana pamatota būtu vien tad, ja "viņš kaut ko briesmīgu sastrādājis", piemēram, ļāvis publiskot valsts drošību apdraudošas ziņas.

S.Kruks kā vienu no iespējamajiem cēloņiem min iekšējās varas pārdali. LR vēl nav apstiprināts ģenerāldirektors, un, iespējams, klusi cerot uz šo vietu, kāds no pretendentiem ar J.Rozenberga atlaišanu varētu iegūt atbalstu NRTVP. Taču ir vēl kāds iespējamais iemesls — J.Rozenbergs stāsta, ka praida laikā A.Semēvics pārmetis geju un lesbiešu problēmu atspoguļojumu, jo ZD cīnījās par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu, kā arī to, ka J.Rozenbergs piedalījies geju un lesbiešu pasākumos. A.Semēvics to noliedz.

A.Semēvica argumenti nav pārliecinājuši ZD kolektīvu, un vecākais producents Jānis Juzefovičs saka — šādi tiek raidīti signāli, ka aiz lēmuma par J.Rozenberga atlaišanu "varētu būt politiska motivācija". ZD gaidīs trešdienu, kad A.Semēvics solījis it kā pieņemt galīgo lēmumu, taču jau tagad ir skaidrs — ZD cīnīšoties pret J.Rozenberga atlaišanu.

Dita Arāja

"Diena"