ĀM pārbaudīs Sandras Kalnietes dzīvokļa dīvaino kreditēšanu

Pēc Ārlietu ministrijas sniegtajām ziņām, tas ir vienīgais šāda veida precedents un ministrijas praksē neesot izsniegt aizdevumus. Līdzekļus aizdevumam ministrija ņēma no Latvijas vēstniecības Francijā speciālo līdzekļu konta.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Normunds Popens informēja, ka notikušajā pārbaudē iesaistīti trīs Ārlietu ministrijas departamenti – Juridiskais, Finanšu un Arhīva un lietvedības. N. Popens norādīja, ka dokumenti Ārlietu ministrijā jāglabā piecus gadus, bet nu jau ir pagājuši desmit, tādēļ būšot "jāpaceļ arhīvu lietas", lai saprastu, kas un uz kāda pamata toreiz notika. "Jāsaprot, ka tas ir noticis pirms desmit gadiem, tādēļ uzreiz nevar pateikt, kas bija, un tas ir jāpārbauda," norādīja valsts sekretāra vietnieks, skaidrojot, ka pārbaudē tiks apkopota informācija par minēto gadījumu un rezultāti varētu būt nedēļas laikā.

Sarunā ar Neatkarīgo toreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs atzina, ka neatceras konkrēto gadījumu, un pieļauj, ka līdz viņam kā ārlietu ministram informācija par šādu darījumu nav nonākusi arī toreiz.

"Ja arī man par to ir teikts mutiski, iespējams, esmu teicis – ja tam ir likumisks pamats, lai notiek," sacīja V. Birkavs. Lai gan tas ir bijis vienīgais gadījums, kad Ārlietu ministrija sniegusi aizdevumu, un arī pamatojumu nevarot zināt, viņš sprieda, ka, ja reiz S. Kalnietei bijusi nepieciešama palīdzība, iespējams, aizdevums varētu būt bijis traktēts kā pārcelšanās pabalsts, kas paredzēts, pildot diplomātisko dienestu.

Arī atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uzskata: ja reiz tāda iespēja – palīdzēt S. Kalnietei – Ārlietu ministrijā tikusi atrasta, tas nav peļami, jo viņa to bija pelnījusi. Turklāt tagad – pēc desmit gadiem – kaut ko bezkaislīgi vērtēt nevarot un to darīt esot "ļoti latviski".

Neatkarīgā jau gan rakstīja, ka aizdevumu no ministrijas S. Kalniete dabūja uz diviem gadiem ar piecu procentu likmi gadā. Bet jāatgādina, ka tolaik, ņemot vērā 1995. gada banku krīzi, simtiem tūkstošu iedzīvotāju bija zaudējuši ietaupījumus, bankās lielākā daļa kredītu tika piešķirti tikai uz gadu, turklāt ar procentu likmi no 24 līdz 48%.

Pēc dzīvokļa iegādes toreizējā diplomāte šo īpašumu izīrējusi, kas ļāva nopelnīt, bet vēlāk ieķīlājusi, lai, iespējams, par iegūto peļņu nopirktu vēl vienu dzīvokli šajā pašā namā. Jaunā laika politiķe par aizdevumu iegādāto dzīvokli lieto vēl līdz šim. Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka tieši tajā pašā – 1996. – gadā, kad S. Kalniete Ārlietu ministrijai žēlojās par sliktajiem dzīves apstākļiem un saņēma bezprecedenta pretimnākšanu aizdevuma formā, viņa nopirkusi ne tikai dzīvokli Antonijas ielā, bet arī īres tiesības dzīvoklim Aleksandra Čaka ielā 143. Jāpiebilst, ka aizdevuma līguma slēgšanas brīdī kā savu dzīvesvietu S. Kalniete bija norādījusi dzīvokli Brīvības ielā 150, kas atrodas Rīgas centra tuvumā. Nams Antonijas ielā 22 atrodas otrā prestižākajā Rīgas rajonā pēc Vecrīgas – vēsturiskajā centrā.

Liene BARISA