Poļišcukai partija palīdzēs tikt pie Teātra observatorijas telpām

"Es esmu režisore un sīkumus tādās lietās nezinu. Turklāt bieži neesmu Rīgā," tā atbildēja Gaļina Poļiščuka, jautāta, vai taisnība, ka šoruden Teātra observatorija varētu atsākt darbu zem Kongresu nama jumta vai, vēl precīzāk, šā nama piebūvē, kurā atrodas Rīgas domes Īpašumu departaments.

Un vēl viņa piebilda, ka nedēļas laikā būšot skaidrs, vai Teātra observatorijas mājvieta atradīsies kā agrāk Tērbatas ielā 28 vai Kongresu namā. "Labāk par to vaicājiet "Rīgas namu" valdes loceklim Almeram Ludvikam. Viņš to visu zina un kārto. Turklāt vasarā, vēl tajā laikā, kad "Rīgas namu" valdes priekšsēdētājs bija Andris Lācis, mūsu projekts, kura rakstīšanā piedalījos arī es pati, uzvarēja," atvadoties bilda režisore.

Bijušais Rīgas vicemērs, tagad pašvaldību SIA "Rīgas nami" valdes loceklis Almers Ludviks (LPP/"LC") un Kongresu nama izpilddirektore Līga Ribicka teic – pienāks laiks, kad tiks noslēgti visi līgumi ar Teātra observatoriju un tad jau "sabiedrībai likumā paredzētajā kārtībā viss būšot zināms".

Taču kopaina pēc uzklausītajiem viedokļiem izveidojās šāda. Jau dažas nedēļas pēc tam, kad, lielas kņadas pavadīta, 15. jūnijā tika slēgta Teātra observatorija un 30 aktieri un teātra darbinieki reģistrējās kā bezdarbnieki, "Rīgas nami" laida apritē sludinājumu, ka Kongresu nams meklē sadarbību ar kādu profesionālu teātri, lai palielinātu telpu noslogojumu. Almers un Poļiščuka domā, ka tas bijis konkurss, L. Ribicka gan lieto vārdu "sludinājums".

Lai nu kā, bet G. Poļiščukas rakstītais piedāvājums šķitis visatbilstošākais izvirzītajiem kritērijiem. Turklāt vienošanās Kongresu nama un Teātra observatorijas starpā panākta jau Andra Lāča laikā (viņš nesen padzīts no "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja amata). Ja runājot par remontu, kas jau tagad norit zem Kongresu nama jumta, tad tā esot "telpu sakārtošana'', bet "Rīgas nami" savos īpašumos varot darīt, ko grib, bilda A. Ludviks. Vai remonts notiek par pašu naudu un saviem spēkiem, vai tikuši noslēgti līgumi ar citām organizācijām, vairāk par skaidrojumu "gan tā, gan tā" neko neizdevās uzzināt.

No vienas puses, tas būtu parasts saimniecisks darījums, ja vien laukā nevirmotu Saeimas priekšvēlēšanu laiks. Kad 15. jūnijā pēc apmēram piecu gadu pastāvēšanas Teātra observatorija tika slēgta, tās dibinātāja un režisore G. Poļiščuka sacīja, ka Kultūras ministrija "izrādījusi pilnīgu neizpratni par kultūras vērtībām un sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas teātra mākslas. Liedzot valsts līdzfinansējumu, ministrija iznīcina pirms diviem gadiem aizsākto".

Vēl pērn valsts dotācijās Teātra observatorija saņēma 100 000 latu, bet kopumā četros gados Kultūras ministrija ir ieguldījusi Teātra observatorijas izveidošanā 600 000 latu (šo finansējumu Teātra observatorija arī ieguva faktiski bez konkursa, pateicoties toreiz Helēnas Demakovas vadītās Kultūras ministrijas labvēlībai). Valsts dotācijas nepiešķiršanu šogad G. Poļiščuka pasniedza kā teātra slēgšanu.

Drīz vien kļuva zināms, ka G. Poļiščuka ar Raimonda Paula rekomendāciju iestājusies Tautas partijā, bet nesen ar 4. kārtas numuru tika iekļauta vēlēšanu apvienības "Par labu Latviju" Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā. "Partijā iestājos tāpēc, ka neesmu mierā ar valsts attieksmi pret kultūru un pensionāriem," režisore bilda, bet tā esot privāta izvēle, kam ar māksliniecisko darbību neesot tieša sakara.

Iepriekš presē režisore uz sava teātra atdzimšanu Rīgas pašvaldībai piederoša nama paspārnē raudzījusies skeptiski, jo "apmešanās vieta vien bez dotācijas mums nepalīdz". Vai Teātra observatorija tiks arī pie domes dotācijām, tas gan vēl nav zināms.