Šlesers: Ja Lembergs un Šlesers tiktos Rīgā, tas aizēnotu visu pārējo Latviju

Šlesers uzskata, ka Lembergam būtu liels vēlētāju atbalsts, ja viņš kandidētu Rīgā, taču tagad, kad Lembergs no kandidēšanas ir atteicies, zaudētāji būs arī vēlētāji.

"Es gaidu, kad tas notiks. Ja Lembergs un Šlesers satiktos Rīgā, tas būtu nopietns pieteikums un aizēnotu visu pārējo Latviju," par iespējamo konkurēšanu izteicās Šlesers.

Viņš piekrīt, ka Lemberga atteikšanās kandidēt samazina konkurenci, taču Šleseram "vienmēr esot paticis "cīnīties ar spēcīgiem konkurentiem. Ja Lembergs nekandidē, nav ar ko cīnīties.

Ilggadējais Ventspils mērs, Latvijas bagātāko un ietekmīgāko cilvēku sarakstos regulāri minētais, dažādos noziegumos apsūdzētais un atsevišķos attaisnotais Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir atteicies kandidēt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās.

"Es tomēr esmu nolēmis, ka es vēlēšanu sarakstā neiešu nevienā apgabalā - ne Rīgā, ne kur citur. Tas man ir grūts lēmums, jo socioloģiskās aptaujas rāda, ka atbalsts manas kandidēšanas gadījumā varētu būt gana liels, neskatoties uz visām desmit gadu garajām antilemberga kampaņām. Tomēr nav pārliecības par to, ka ZZS varētu iegūt absolūtu balsu vairākumu Saeimā, kas nodrošinātu četru gadu stabilu valdības vadīšanu un līdz ar to stabilu ilgtermiņa valsts attīstības politikas realizēšanu. Šis jautājums ir zem ļoti lielas jautājuma zīmes. Ja nav tāda rezultāta, tad skaidrs, ka man [būtu] jāpaliek strādāt parlamentā. Es domāju, mans darbs parlamentā būtu no valstiskā viedokļa mazāk saprātīgs, nekā paliekot strādāt Ventspilī," stāstīja Lembergs.

Ventspils mērs iepriekš piebilda, ka viņš joprojām paliek ZZS izvirzītais premjera amata kandidāts.

Šlesers piebilda, ka apvienība "Par labu Latviju" (PLL) ne vēlāk kā augusta vidū nosaukšot savu premjera amata kandidātu. Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti - PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").

Kā ziņots, PLL ir apstiprinājusi ministru amatu kandidātus. Aizsardzības ministra amatam PLL virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.

Ārlietu ministra amatam PLL virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/LC).

Attīstības ministra amatam - bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai Šleseru.

Finanšu ministra amatam - Šķēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).

Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam - bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku Imantu Bekešu, izglītības un kultūras ministra amatam - bijušo kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/LC).

Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/LC), bet dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/LC) vai uzņēmēju Ati Sausnīti.

PLL pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.