Rimševičs: Latvijai nevajadzēs aizņemties visus 7,5 miljardus eiro

Viņš uzsvēra, ka pašlaik Latvijai vairāk nevajadzētu aizņemties, lai nepalielinātu ārējo parādu un maksu par tā apkalpošanu. Saskaņā ar Rimšēviča sniegto informāciju procentu maksājumi par valsts ārējo parādu jau tagad ir vairāk nekā 300 miljoni latu gadā, bet līdz 2014.gadam procentu maksājumi būs pieauguši jau līdz 399 miljoniem latu.

7,5 miljardu eiro (5,3 miljardu latu) palīdzības pakete Latvijai 2008.gada nogalē esot sarūpēta ar rezervi, tāpēc arī, ja šī nauda ir pieejama, to visu nevajag steigties izmantot un iztērēt, pārliecināts ir centrālās bankas prezidents.

"Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?" vaicāja Rimšēvičs, pieļaujot iespējamību, ka pašreizējā valdības vēlme turpināt aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem ir saistīta ar Saeimas vēlēšanu tuvošanos.

Viņš atgādināja, ka parādi netiek norakstīti un, lemjot par katru jaunu aizņemšanos, ir jāatceras, ka tie arī būs jāatmaksā, ja ne mūsu paaudzei, tad mūsu bērniem.

Informācija Finanšu ministrijas mājaslapā liecina, ka līdz šā gada marta vidum Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem bija saņēmusi četrus miljardus eiro (2,8 miljardus latu), no tiem 2,7 miljardi eiro (1,9 miljardi latu) nākuši no Eiropas Komisijas.

Kā ziņots, Starptautiskā Valūtas fonda valde nākamnedēļ, 21.jūlijā, lems par kārtējo vienošanās dokumentu aizdevuma sniegšanai Latvijai, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Viņš norādīja, ka pēc tam Latvijai būs pieejams aptuveni viens miljards eiro (700 miljoni latu) no starptautiskā aizdevuma finansējuma.

Patlaban esot skaidrs, ka Latvija nesteigsies ar finansējuma izņemšanu, un par to jau ir runāts ar aizdevējiem. Tāpat premjers pieļāva, ka Latvija varētu arī neizmantot visu pieejamo finansējumu, tomēr šāda iespēja aizdevējiem nav uzrunāta.

Kā iepriekš skaidroja Dombrovskis, Latvija šogad no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties 400 miljonus eiro (280,8 miljonus latu).