Domburs: Ja man kāds saka, ka esmu kamielis, tad varu pateikt, ka viņš ir zivs

Domburs norādīja, lai atbildētu uz jautājumu, vai viņa plānos ir piedalīšanās iespējamajā LTV konkursā par priekšvēlēšanu debašu raidījuma vadītāju, jāsaprot, par ko īsti konkurss paredzēts.

"Patlaban ne tuvu nav skaidrības, par ko tiks sludināts konkurss, kādi būs kritēriji, kas būs vērtētāji. Tas, ko LTV bija sacerējusi līdz tam, bija ļoti zemā līmenī. Ja konkurss būs "farss vai kretīnisms" es apšaubu, ka gribēšu tajā piedalīties. Ja tas būs pēc saprotamiem kritērijiem un spēles noteikumiem un ar objektivitātes pazīmēm, es varu to apspriest," sacīja žurnālists.

Žurnālistu Jāni Domburu vairāk par iespējamo raidījuma vadītāju satrauc tas, ka LTV vadība nav spējīga formulēt, ko raidījumos vēlas redzēt: «Vai nu LTV vadība klīniski nespēj aptvert satura kategorijas, vai visus pārējos grib padarīt par muļķiem. Neviens LTV vadībā nav pacenties noskaidrot, kā šādas debates veido citās valstīs - viņi vienkārši vālē.» J. Domburs ir izstrādājis vairākus debašu koncepcijas variantus, piedāvājot kritērijus dalībnieku atlasei un formāta pamatprincipus. Lai novērstu spekulācijas un šaubas par personisku ieinteresētību, J. Domburs atteicies no līgumā ar LTV noteiktajām tiesībām vadīt daļu no priekšvēlēšanu debatēm, saglabājot tikai vienošanos par premjera kandidātu un partiju vadītāju debašu vadīšanu, vēsta Diena.

Domburs arī norādīja, ka svarīgs ir politisko debašu mērķis un precīzs formāts.

"Svarīgi, lai debašu formāts paredzētu, ka visas lielākās politiskās partijas un to apvienības būtu vienkopus, visām būtu vienāds formāts un tāds raidlaiks, kas ļauj aptvert jautājumus par konkrētajiem tematiem. LTV "sacerējums" tam visam neatbilst - bija iecerēts veidot 26 minūšu debates. Tādā gadījumā ir aicinājums vai nu rakstīt pieteikumu Ginesa rekordu grāmatai vai pa taisno uz Tvaika ielu," atzina Domburs.

Žurnālists arī atzina, ka pēc tam, kad 2006.gadā viņš esot "kārtējo reizi atšūts no priekšvēlēšanu debašu organizēšanas" un diskusiju formāts esot bijis tālu no tā, kādu to bijis iespējams uztaisīt, viņš 2009.gadā, slēdzot līgumu ar LTV uz vairākiem gadiem, esot atrunājis līgumā arī priekšvēlēšanu debašu lietas.

"Mana un LTV 2009.gadā noslēgtā un patlaban spēkā esoša vienošanās paredz, ka, veidojot atsevišķas priekšvēlēšanu diskusijas, vismaz pusi no to veidošanas LTV uz līdzvērtīgiem noteikumiem piedāvā man, taču rodas iespaids, ka viens no LTV motīviem varētu būt noslēgtās vienošanās apiešana, kam nav skaidra objektīva pamatojuma," norādīja Domburs.

"20 gadu garumā esmu žurnālista darbā ievērojis politisko neitralitāti, un man šobrīd nav nekāda motīva to neturpināt. Bet esmu ievērojis arī principu prasīt atbildību par katra un visu partiju politiķu darīto un nedarīto. Un varu argumentēt par katru "Kas notiek Latvijā?" sekundi - kāpēc, kam un kad esmu izteicis tādus vai citādus jautājumus, replikas un tamlīdzīgi," sacīja Domburs.

Žurnālists pieļāva iespēju, ka kādam šāda pieeja rada diskomfortu un bažas, ko mēģina maskēt zem it kā profesionālām vai ētiskām pretenzijām.

Attiecībā uz LTV ģenerāldirektora Edgara Kota izteikumiem, ka "viņa ideāls būtu raidījuma vadītājs, kas līdz šim nav sevi pozicionējis mediju telpā un par kura politiskajām simpātijām skatītājiem nav priekšstatu un aizspriedumu", Domburs ir skeptisks.

"Ja es tagad pateiktu, ka Kotam ir konkrētas politiskās simpātijas, pēc šīs loģikas viņam rīt būtu jāiet prom no darba. Jābūt argumentācijai, ja runājam par kāda cilvēka politiskajām simpātijām. Ja kāds pasaka, ka es esmu kamielis un man jāiet uz Zooloģisko dārzu, man nav nekādu problēmu pateikt, ka kāds cits ir zivs un viņam jālec Daugavā," ironizē Domburs.

Iepriekš Latvijas Televīzija paziņoja par iespējamību neveidot tradicionālās priekšvēlēšanu debates jeb "Milžu cīņas" ierobežoto finanšu resursu dēļ. Tā vietā LTV būtu gatava priekšvēlēšanu tematiku iekļaut pašreizējos informatīvi dokumentālajos raidījumos nedēļas garumā.

Neizpratni par šādu rīcību izteica Saeimas pārstāvji, paužot viedokli, ka šāda debašu "izkaisīšana" pa dažādiem raidījumiem tikai apgrūtinātu auditorijas iespējas izvēlēties un nenodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām politiskajām partijām, kas startēs vēlēšanās.

Partijas "Pilsoniskā savienība" valde oficiālā vēstulē NRTP norādīja, ka Latvijas Televīzijai kā vienam no Nacionālā pasūtījuma izpildītājiem pēc iespējas plaši jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati, arī politiskie.