Kargins: "Parex banka" ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu

"Parex banka" diemžēl ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu, - laikrakstam "Diena" izteicies bijušais "Parex banka" valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins.

Kargins: "Parex banka" ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu
Komentāri[1] 16.06.2010 08:01

Presē atkārtoti izskan spekulācijas par to, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā it kā topot vienīgi bankas bijušo akcionāru interesēs. Šādas spekulācijas netiek pamatotas ne ar kādu analīzi, tikai un vienīgi ar to, ka "daži ar mani saistīti cilvēki ir ziedojuši līdzekļus sociāldemokrātiskajai partijai "Saskaņa", vai arī ar to, ka par likumprojektu deputāti ir vēlējušies pakonsultēties ar bijušo bankas viceprezidenti un šajā jomā vienu no viszinošākajiem cilvēkiem valstī Līgu Puriņu.

Kargins uzsver, ka "Parex banka" ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu, - atsevišķi politiskie funkcionāri cenšas palielināt savu popularitāti un mazināt sava politiskā kursa ačgārnību, noveļot vainu par situāciju valstī uz "Parex banku".

"Vēlos uzsvērt, ka ekonomiskā un finanšu krīze Latvijā neizbēgami notika neatkarīgi no "Parex bankas" situācijas. Gluži pretēji, "Parex banka", būdama lielākā banka ar vietējiem Latvijas akcionāriem, bija viena no pirmajām, kas dubultā izbaudīja šīs sekas. "Parex bankai" nebija ārvalstu mātes banku un līdz ar to - citu valstu atbalsta," skaidro Kargins.

Vienīgā valsts, uz kuras atbalstu tā varēja cerēt atšķirībā no Skandināvijas bankām, bija Latvija. Laikā, kad sākās bankas grūtības, gan Amerikā, gan Eiropā jau bija radīti mehānismi, kā valsts sniedz atbalstu savām bankām, "diemžēl Latvija no šīs pieredzes nemācījās", norāda bijušais bankas vadītājs.

Pēc Kargina teiktā, lielajiem akcionāriem no "Parex bankas" nacionalizācijas neesot bijis nekādu ieguvumu. "Mēs atteicāmies no visa tā, ko bijām pēdējo gadu laikā cēluši un veidojuši, kur bijām ieguldījuši savas zināšanas, līdzekļus un resursus. Mūsu mērķis šai valstij grūtajā situācijā bija palīdzēt stabilizēt Latvijas finanšu sistēmu. Tieši tāpēc, neskatoties uz pilnīgu atteikšanos no savas ietekmes "Parex bankā", mēs saglabājām savus ieguldījumus bankā, tādējādi vairojot bankas finanšu resursus. Pretī mēs saņēmām apsolījumu, ka "Parex banka" turpinās pastāvēt, nodrošinot visas savas saistības pret visiem klientiem," skaidro Kargins.

Karginu uztraucot atsevišķu politiķu, iespējams, nepārdomātie izteikumi un rīcība saistībā ar "Parex bankas" sadalīšanas procesu. Pēc viņa teiktā, sākotnēji bijusi runa par bankas sadalīšanu divās daļās, rūpējoties par abu banku tālāku izaugsmi un attīstību, bet pašlaik parādījusies informācija par potenciālu bankas sadalīšanu divās daļās, rūpējoties tikai par vienas bankas daļas tālāku attīstību, savukārt otrai daļai ļaujot bankrotēt.

"Sekas var būt patiešām nepatīkamas, jo zaudējumus var ciest gan Latvijas valsts, gan cilvēki, kuri līdz šim ir uzticējušies "Parex bankai": gan ārvalstu un Latvijas investori, gan arī pensiju fondi, kuri ir "Parex bankas" subordinētā kapitāla dalībnieki," prognozē Kargins.

Kargins atbalstot Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas lēmumu par grozījumu veikšanu Kredītiestāžu likumā, kas nosaka stingrāku uzraudzību pār "Parex bankas" restrukturizācijas procesu. Uzskatu, ka izmaiņu veikšana Kredītiestāžu likumā uzlabotu "Parex bankas" sadales kontroli, nodrošinot kompetentāku nodokļu maksātāju naudas uzraudzību un novēršot iespēju nodarīt nepamatotus zaudējumus valsts ieguldījumiem bankā.

Bijušais bankas vadītājs esot pārliecināts, ka šie likuma grozījumi palīdz novērst kādas bankas daļas ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai, tādējādi zaudējot ieguldījumus, kas tajā līdz šim ir veikti.

"Minētie grozījumi vienkārši ļauj aizpildīt robus likumā. Jāņem vērā, ka valsts jaunveidojamajā bankā vēlas ieguldīt gandrīz 100 miljonus latu un tā var zaudēt vairāk nekā 100 miljonus latu sava kapitāla vecajā bankā. Tas ir daudz vairāk nekā bijušo akcionāru ieguldījumi. Runa ir par ievērojamām summām un būtu muļķīgi nenodrošināties pret riskiem bankas akcionāru un līdz ar to arī nodokļu maksātāju naudai, ko līdz šim pieļāva likuma redakcija," skaidro Kargins.

Bijušais "Parex banka" vadītājs piebilst, ka starptautiskais konsultants "Nomura International plc" valdībai izstrādāja un iesniedza divus alternatīvus "Parex bankas" restrukturizācijas variantus - "gan "good out", gan "bad out"".

"Vēlāk pēkšņi un bez plašākas argumentācijas "bad out" variants tika nokristīts par pretvalstisku, lai arī vairāk riska pastāv tieši "good out" gadījumā. Protams, būtu jāuzdod arī jautājums, vai šāda izvēle un atbilstoša plāna izstrāde nav jāizvērtē no naudas izšķērdēšanas viedokļa. Ja reiz valdība ir izdarījusi izvēli tikai izvēles pēc, par labu atzīstot riskantāko variantu, tad ir tikai loģiski, ja tiek maksimāli darīts viss, lai novērstu potenciālo risku valsts ieguldījumiem, tostarp veicot arī atbilstošus likumu grozījumus," uzskata Kargins.

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [1] ››
vijolnieks33 21.06.2010 09:04
labi ka ir Kargins,kas neko sliktu nav dariijis,tikai labu Latvijai un ekonomikai

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss