"De facto": Bijusī "Parex" viceprezidente konsultē PCTVL

"De facto" atzīmē, ka likuma labojumus saista ar abu "Parex bankas" bijušo īpašnieku centieniem nosargāt savus 36 miljonus latu lielos noguldījumus bankas subordinētajā kapitālā. Šie miljoni, "Parex banku" sadalot, nonāks tās sliktajā daļā, un pastāv varbūtība, ka atgūt šo naudu Karginam un Krasovickim vairs neizdosies.

Saeimas deputāti neslēpj, ka saistībā ar šiem likuma grozījumiem jūtams spiediens. Un bažas tikai vēl pastiprinājušās otrdien, kad likuma grozījumus budžeta komisijas sēdē aizstāvēja Kargina un Krasovicka līdzgaitniece bijusī "Parex bankas" vecākā viceprezidente Līga Puriņa. Komisijas sēdē viņa piedalījās kā Saeimā pārstāvētās partijas PCTVL konsultante, norāda "De facto".

PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners raidījumam apstiprina, ka Puriņa frakcijas deputātiem padomus neliedz: "Mums ir dažādi konsultanti, jūs nosaucāt tikai vienu dāmu. Personīgi neesam pazīstami, bet es zinu, ka viņa dod kaut kādus padomus Miroslavam. Mēs to neslēpjam, citādāk nebūtu aicinājuši uz sēdi."

Puriņu pirms pieciem gadiem izdotajā grāmatā "Nauda un cilvēki" Kargins minējis kā vienu no saviem uzticības cilvēkiem, ar kuru viņš plecu pie pleca kopā strādā jau sen, norāda "De facto".

PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Pliners atzinis, ka Puriņa konsultē frakciju pārstāvošo deputātu Miroslavu Mitrofanovu, kurš arī iesniedzis vairākus labojumus kredītiestāžu likumā. Vai to autors bijis pats deputāts vai tomēr "Parex bankas" bijušo akcionāru līdzgaitniece, Pliners vairījās atbildēt, vairakkārt atkārtojot, "ja es neesmu ar viņu ticies, es nevaru jums atbildēt."

Savukārt vaicāts, vai tas, ka Puriņa ir strādājusi "Parex bankā", nav šķērslis, lai viņa tagad konsultētu saistībā ar šiem grozījumiem kredītiestāžu likumā, Pliners atbildēja ļoti izvairīgi. "Pirmais jautājums, vai viņa ir noziedzniece, otrais jautājums - es teicu, ka es neesmu pazīstams ar šo dāmu," vārdos skops bija allaž runīgais Saeimas deputāts.

Tūliņ pēc viesošanās Saeimā un likuma labojumu aizstāvēšanas Puriņa devusies ārpus valsts robežām. Telefonsarunā ar "de facto" Puriņa atzina, ka PCTVL par kredītiestāžu likuma labojumiem konsultē jau aptuveni mēnesi. Pirms tam šai partijai viņa konsultācijas neesot sniegusi. Viņas padomu saistībā ar likuma labojumiem esot lūguši paši frakcijas deputāti.

"Jūs zināt, kāda ir izglītība un darba pieredze pārējiem komisijas līdzekļiem. Viņi ir ļoti gudri un cienījami cilvēki, ļoti pieredzējuši. Manuprāt, baņķieris vai grāmatvedis, vai revidents, vai finansists tur nav neviens, līdz ar to, kad atnāk ierēdņi, deputātiem ir reālas problēmas, viņiem atliek tikai noliekt galvas un klausīties, jo viņi nespēj viņiem atbildēt," konsultāciju sniegšanu "De facto" skaidro Puriņa.

Bankas bijusī viceprezidenta arī neslēpa, ka uz Saeimu tiešām devusies saistībā ar "Parex banku", tā netieši apliecinot, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā visticamākais top konkrētam gadījuma, nevis sistēmai kopumā, kā apgalvo likuma labojumu autori.

Puriņa arī atzīst, ka vēlas aizstāvēt tieši subordinētā kapitāla turētāju un arī citu noguldītāju intereses. "Skaidrs, ka tas ir lobisms. Es taču eju tādēļ, ka, pirmkārt, es nostrādāju 12 gadus šajā bankā. Man vienkārši pārņem šausmas, kas tur tiek plānots," "de facto" sacīja Puriņa. Viņa arī apgalvoja, ka nesaņemot atlīdzību ne no PCTVL, ne no bijušajiem akcionāriem, taču atzina, ka konsultācijas saistītas ar konkrētām interesēm: "Pateikt, ka es tur eju aizstāvēt abstraktas intereses, nu skaidrs, ka nē."

Puriņa savu darbību sauc par lobismu, tā robežas Latvijā gan skaidri nav noteiktas.

Taču PCTVL pārstāvis noliedz, ka likuma labojumus virzītu kādu konkrētu personu interesēs. Pliners tāpat kā Puriņa apgalvo, ka sliktās "Parex daļas" iespējamā maksātnespēja valstij neesot izdevīga.

"de facto" gan atgādina, ka "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons norādījis: ja deputāti apstiprinās likuma labojumus, valstij "Parex bankas" slikto daļu var nākties mākslīgi uzturēt vismaz trīs gadus, kas ne vien prasīs papildu naudas ieguldījumus, bet netieši nozīmē, ka vismaz trīs gadus valstij arī savā ziņā būs jānodrošina Kargina un Krasovicka noguldījumu drošība, par kuriem tikai procentos vien abi eksbaņķieri un viņu tuvinieki pagājušogad saņēma nepilnus piecus miljonus latu.

Kā ziņots, 10.jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja šādus grozījumus kredītiestāžu likumā: ja kredītiestāde, kurā ir būtiska valsts līdzdalība, proti, vismaz 10%, vai kura saņem komercdarbības atbalstu, tiek sadalīta, tad abām kredītiestādes daļām būs jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) kredītiestādes darbības plāns turpmākajiem trīs gadiem.

Komisija pēc garām debatēm noraidīja priekšlikumu, ka līdz ar darbības plānu varētu tikt iesniegts kredītiestādes iespējamās likvidācijas vai maksātnespējas plāns. Norma par likvidācijas un maksātnespējas plānu tika noraidīta, divreiz balsīm sadaloties līdzīgi.

FKTK pārstāvis Gvido Romeiko norādīja, ka likvidācijas vai maksātnespējas gadījuma paredzēšana būtu pretrunā ar darbības plānu, jo darbības plāns var paredzēt tikai iestādes funkcionēšanas vīziju un ieceres, nevis tās likvidēšanu.

Saeimas komisijas atbalstītā norma likumā varētu nozīmēt, ka pēc "Parex bankas" sadalīšanas valstij trīs gadus būs jāuztur arī sliktā bankas daļa, izpildot visas saistības un maksājot procentu maksājumus bijušajiem bankas akcionāriem Valērijam Karginam, Viktoram Krasovickim un viņu radiniekiem.

Komisija darbu pie likuma grozījumiem vēl turpinās.