FKTK: Pēc "Parex" sadalīšanas nav izslēgta vecās bankas maksātnespēja

Dravniece skaidroja, ka maksātnespēja pati par sevi ir tirgus ekonomikas neatņemama sastāvdaļa un tirgus nosaka to, ka vājākie tiek izspiesti no tirgus, bet tas vienlaicīgi kalpo arī par stimulu tirgus dalībniekiem attīstīties un kļūt spēcīgākiem.

"Bankas finanšu stāvokli pēc labāko aktīvu nodalīšanas noteiks atlikušo aktīvu pārdošanas rezultāti, bankas vadībai pieņemot lēmumus par šo aktīvu piedāvāšanu tirgū piemērotākajā laikā," uzsvēra Dravniece.

FKTK biroja vadītāja skaidro, ka naudas līdzekļi, kas tiks atgūti bankā, būs atkarīgi ne tikai no šo aktīvu kvalitātes, bet arī no Latvijas tautsaimniecības attīstības kopumā, jo aktīvu pārdošanas cena atspoguļos iespējamo pircēju maksātspēju un kreditēšanas pieejamību tirgū.

Viņa akcentēja, ka FKTK īstenotais uzraudzības uzdevums ir nevis nodrošināt katras atsevišķas bankas bezgalīgu pastāvēšanu, bet to, lai vienas bankas problēmas neradītu sistēmisku krīzi.

Tāpat FKTK skatījumā bankas zaudējumiem primāri jāgulstas uz akcionāriem un profesionāliem finanšu tirgus dalībniekiem, nevis noguldītājiem vai vēl jo vairāk nodokļu maksātājiem.

Kā ziņots, atsevišķi finanšu nozares eksperti un bijušie bankas īpašnieki norādījuši, ka valdībā atbalstītais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns, ar kuru plānots jaunveidojamā bankā pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt problemātiskos aktīvus, novedīs esošo banku līdz maksātnespējai.

Savukārt "Parex bankas" restrukturizācijas plāna atbalstītāji uzsver, ka šāds bankas sadalīšanas modelis ir labākais iespējamais variants, lai atgrieztu banku pie peļņas, sāktu atmaksāt valstij tās noguldījumus un padarītu to pievilcīgu arī investoriem.

Pieaicināto konsultantu "Nomura International plc" ("Nomura") veiktie aprēķini liecina, ka šogad no "Parex bankas" atdalītā jaunā banka strādās ar zaudējumiem, bet jau 2011.gadā tā varētu strādāt ar peļņu. 2014.gadā pelnītspējas rādītājam vajadzētu sasniegt 17%. Spēcīgu likviditātes pozīciju jaunā banka varētu sasniegt 2013.gadā.

Konsultantu izstrādātais modelis paredz, ka nevienai no bankas daļām nav prognozējama maksātnespēja vai nepieciešamība pēc papildu valsts atbalsta pasākumiem.

Aktīvu un saistību nodalīšana tiks sākta tikai pēc bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK). To, kāds būs jaunveidojamās bankas zīmols un nosaukums, iesaistīto pušu pārstāvji neatklāja, solot šo informāciju paziņot, tiklīdz tas būs zināms.

Plānots, ka valsts ieguldīto naudu, kas sasniegusi jau miljardu latu, izdosies atgūt piecu gadu laikā.

Paredzēts, ka veiksmīga bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas rezultātā ar EK abas bankas daļas savu juridisko darbību varētu sākt šā gada 1.jūlijā, tomēr ir iespējamas laika nobīdes.

Kā ziņots, starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām Finanšu ministrija minējusi EK un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas interešu un prasību ievērošanu, "pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu" investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas "attīrīšanu". Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.

Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas, kapitalizējot daļu noguldījuma, gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.

Augstais tiesvedības risks izriet no iecerētā aktīvu sadales modeļa, proti, bankas iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus - 52,8 miljonus latu - subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb "sliktajā" bankā, par ko šie ieguldītāji, tostarp vairāki pensiju fondi, visticamāk, tiesāsies, turklāt aktīvu sadalei paredzēts piemērot Kredītiestāžu likuma normu - 59.2 pantu, kuru vairāki juristi šī darījuma kontekstā vērtē kā neatbilstošu Satversmei.

"Parex bankā" paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un "neprofila kredīti", kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.

Starp potenciālajiem "Parex bankas" labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas "Nordea" un "DnB Nord banka", Polijas "PKO Bank Polski", Krievijas "Alfa Bank", Vācijas "Raiffeisen Bank" un "Erste Bank", kā arī finanšu investori.

Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.