Melngailis: "Parex" biznesa pārdošana būs lielākais darījums Baltijā

"Parex bankas" pārdošana varētu būt viens no lielākajiem un sarežģītākajiem uzņēmumu pārdošanas darījumiem Baltijas vēsturē, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Melngailis: "Parex" biznesa pārdošana būs lielākais darījums Baltijā
Komentāri[6] 26.01.2010 08:56

Pircēja atrašana "Parex" biznesam (bankai, fondam un dažiem aktīviem, kas nepieder pie pamatbiznesa) līdz marta beigām ir mazticama, taču līdz vasarai tas ir iespējams, sacīja Melngailis. Viņš arī norādīja, ka būtu vēlams, lai banku un tās nekustamā īpašuma fondu pārņemtu viens pircējs vai korporatīvi radnieciski pircēji.

Līdz šim, kamēr nebija skaidrības, vai "Nomura International" arī turpmāk uzdos meklēt pircējus "Parex" biznesam, ar iespējamiem investoriem Melngailis esot kontaktējies pats, savukārt "Nomura" galvenokārt sniedzis padomus par "Parex" biznesa restrukturizāciju un par Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) piesaisti kā investoru "Parex" pamatkapitālā.

"Parex" vadītājs uzskata, ka interese par finanšu grupas nekustamo īpašumu fondu, kas dibināts, lai turētu atsavinātus īpašumus, varētu būt no riska kapitāla kompānijām un tā sauktajiem nelaimē nonākušo aktīvu fondiem.

No informācijas internetā izriet, ka pēdējos gados dibināts liels skaits šādu fondu, bieži lielu banku vai finanšu grupu paspārnē, ar mērķi lēti nopirkt un ilgtermiņā turēt un pārvaldīt pārsvarā nekustamos īpašumus. Melngailis norāda, ka šādi fondi ir ar mieru turēt īpašumus vismaz piecus gadus un ilgāk, šo fondu investori, savukārt, ir ar mieru gaidīt atdevi pēc tik ilga laika.

Cita interesentu grupa varētu būt Skandināvijas, Vācijas vai Austrijas bankas ar stratēģiju attīstīt biznesu Austrumeiropā un Baltijas reģionā. Šādiem pircējiem varētu interesēt "Parex bankas" bizness ar parastiem klientiem un korporatīvo klientu bizness, kā arī darbs ar bagātām privātpersonām un aktīvu pārvaldība.

Melngailis pieļāva, ka šāda kombinācija varētu interesēt kādai lielai komercbankai, taču ideāli būtu, ja darījumā piedalītos kāda šādas finanšu grupas autonoma aktīvu fonda vai augsta riska investīciju vienība, kas varētu vienā kopējā darījumā nopirkt "Parex" meitasuzņēmumu "Nekustamā īpašuma fonds".

"Parex" vadītājs uzsvēra, ka "Nekustamā īpašuma fonds" nenodarbosies ar atsavinātu mājokļu pārvaldīšanu, jo banka privātpersonu hipotekāro kredītu biznesā maksimāli cenšoties panākt kredītu restrukturizāciju un izvairīties no mājokļu pārņemšanas. Īpašumi tiek pārņemti galvenokārt no ēku un nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem, kas vairs nevar nomaksāt saistības bankai.

Kā stāstīja Melngailis, turpmāks solis "Parex" biznesa sadalīšanā, kas aizsākts ar neseno "Nekustamā īpašuma fonda" dibināšanu, būs vismaz daļas ar nekustamā īpašuma projektiem saistīto slikto kredītu pārnešana uz fonda pārvaldību pirms ir nepieciešams parādniekam atsavināt ķīlu.

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [6] ››
Vilors 27.01.2010 02:35
http://grupaa.wordpress.com/atklata-vestule-medijiem/

Atklātā vēstule MEDIJIEM
Latvijas Republikā strādājošiem,

par Latvijas valstī notiekošajiem notikumiem

rakstošiem, ziņojošiem un raidošiem medijiem



Biedrības «Grupa A»,

kas iestājas par tiesisku valsti latviskā Latvijā



Atklātā vēstule


Mēs vēršamies pie Jums – mediji, ceturtās varas pārstāvji, ar cerību un ticību, ka vismaz kāds no Jums ir tas žurnalists vai žurnalistu grupa Latvijā, kas ir spējīgi ne tikai faktoloģiski atstāstīt kas un kad noticis, bet arī sniegt analīzi un vērtējumu notikumiem, nebaidoties meklēt patiesību un to paust.

Ik pa laikam medijos tiek sniegts kāds atstāsts par rosīšanos ap AS «Parex banka», tikai netiek uzdoti jautājumi un atbildes arī līdz ar to meklētas netiek. Diemžēl.

Galvenais, kas ir jāsaprot – nelikumībā tiesības nerodas.

Pirmie miljoni no valsts kases tika paņemti nelikumīgi (bez Saeimas piekrišanas), t.i., neviens izņemot Saeimu nav tiesīgs lemt par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. Un Saeimai tas jādara, pieņemot likumu par valsts budžetu konkrētam gadam, kā arī grozījumus (skatīt Satversmes 64.pants.).

Ja jau pirmās darbības ir nelikumīgas, tad visas nākamās, no iepriekšējām izrietošās, par likumīgām kļūt nevar.

Pagaidām vienīgie, kas ir reaģējuši uz nelikumībām Parex bankas pārņemšanā ir biedrība “Grupa A”.

Tikai vēl aizvien patiesības noskaidrošanai tiesībsargājošās iestādes nedara neko.
_________
Vairāk kā šokējoša ir ziņa Delfi, kas atrodama te:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/parex-bankas-parnemsanas-darijumu-varetu.d?id=26115965

“Finanšu ministrija (FM) gatavo nepieciešamās izmaiņas AS “Parex banka” pārņemšanas līgumā, lai būtu iespējams publiskot bankas pārņemšanas darījumu, informēja ministrijā.

Tuvākajā laikā līguma grozījumus nosūtīs visām iesaistītajām pusēm saskaņošanai un parakstīšanai.
[..]
Jau ziņots, ka valsts “Parex banku” pārņēma pērn 8.novembrī.“

Rodas jautājumi un kuriem ir jārod atbildes nekavējoties:
1) Kas ir “nepieciešamās izmaiņas”?
2) Kāda ir sākotnējā līguma redakcija? Ja vispār tāda ir?
3) Ko nozīmē “lai būtu iespējams publiskot” ?
4) Vai vispār kāds līgums ir bijis? Kā lai zin, ka saskaņots tagad netiek līgums, bet tikai līguma grozījumi?
5) Vai bankas pārņemšana nenotiek, tā pat kā visas citas saistības valsts sektorā vai komercdarbībā, un nestājas spēkā līdz ar līguma parakstīšanu?
6) Kad tad īsti ir parakstīts līgums? Finanšu ministrija saka, ka 8.novembrī (pārņemt banku, nozīmē parakstīt līgumu), bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ka 10.novembrī.
7) Ja Ivars Godmanis intervijā NRA apgalvo, ka ģenerālprokuratūra ir “bijusi klāt” visu laiku Parex pārņemšanā, tad kā intereses sargājusi? Tautas un valsts?
Vai ar šiem it kā “Līguma grozījumiem” nav iespējama, varbūt vērienīgākā nozieguma Latvijas vēsturē slēpšana? Turklāt, pašu tiesībsargājošo iestāžu uzraudzībā?

Vēršu Jūsu uzmanību tam, ka tas, ka neviena no tiesībsargājošām iestādēm neizmeklē un nemeklē atbildes vismaz uz uzdotajiem jautājumiem, nenozīmē, ka
- nav notikusi valsts nozagšana;
- ka viss ir bijis likumīgi;
- ka tauta ir iegrūžama parādos (reāli tautai tagad ir pakāpeniski jāizmirst), lai vēl kādi pāris Einari izskolotos (savulaik G-24 kredītus Einars Repše nosauca par “savu skolas naudu”).

Interesanti un ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka Kargina un Krasovicka kungiem valsts nemaksā dividendes, bet gan noguldījuma (depozīta) procentus, kas mēnesī sastāda katram 200 000 Ls!!!

Bankas īpašnieki vienmēr ir tikai akcionāri (savādāk nevar būt), šis statuss abiem kungiem nav mainījies, tikai akciju daudzums.

Par to, kas tie par naudas līdzekļiem, kas ielikti depozītā:


NRA raksta: «Bankas bijušie īpašnieki noliedz bijušā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) izteikumus, ka “pirms bankas pārņemšanas pie viņa vērsies Kargins, kā nosacījumu tam izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu “Parex bankā” noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu“. Patiesībā Kargins esot piedāvājis, un to apliecinot sarakste starp bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem un valdību, noteikt depozītu likmes atbilstoši vidējam tā brīža tirgus līmenim, jo tajā brīdī tās bija zemākas nekā vidējās tirgū piemērotās likmes, teikts Kargina un Krasovicka izplatītajā paziņojumā.»


Vai ir iespējams, ka Kargins un Krasovickis paši savā bankā paši sev izsniedz kredītu (nav zināms kādam mērķim, bet ir zināms, ka kredīta mērķis nedrīkst būt “naudas līdzekļu noguldīšana depozītā”, to Jums apliecinās jebkura banka visā pasaulē), pēc tam “saņemto – sev izsniegto” naudiņu noliek depozītā paši savā bankā, nosakot paši savus depozīta procentus?! Un tad valsts pārņem “grūtībās nonākušo” banku ar visām no tā izrietošajām sekām! Un nu jau par depozīta procentu izmaksu galvai jāsāp Latvijas iedzīvotājiem…

Kur ir godaprāts, kur ir “bez viltus, maldības un spaidiem”, kur paliek “labā ticībā”, kur? Jā, tās ir juridiskas dimensijas, bet ne jau bez juristiem tas viss noticis.

Aiz katra lēmuma stāv konkrētas personas un uz katra lēmuma ir konkrētu personu paraksti, un tām tad nu ir jāatbild par savām darbībām vai bezdarbību, nolaidību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu utt., utjp.



N.B. Ja sliktu cilvēku spēks slēpjas to vienotībā, tad labiem cilvēkiem, lai kļūtu par spēku, jādara tas pats. /Ļevs Tolstojs/
___

Mēs aicinām Jūs un ik katru Latvijas iedzīvotāju nepalikt vienaldzīgiem, un rast pamatotas atbildes uz augstāk minētajiem un vēl daudziem jo daudziem jautājumiem!


2009.gada 19.augustā.


Biedrības «Grupa A»

valdes priekšsēdētājs Roberts Milbergs

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss