Klasesbiedra saites ar FM valsts sekretāru palīdz atgriezties darbā Parex bankā

Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto", klasesbiedru saites ar Bičevski palīdzējušas savulaik no "Parex bankas" aizgājušajam Valteram Ābelem atgriezties bankā. Viņu 2008.gada rudenī par tikko valsts pārņemtās "Parex bankas" valdes locekli uzaicināja viņa klasesbiedrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Bičevskis.

Bičevskis, vaicāts, vai viņš zinājis, ka Ābele no darba "Parex bankā" ticis atlaists par nespēju kvalitatīvi pildīt sev uzdoto uzdevumu, atbild noliedzoši. Bičevskis skaidro, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Ābele no darba bankā aizgājis pats.

Ābeles bijusī priekšniece un "Parex bankas" tolaik vecākā viceprezidente Līga Puriņa gan stāsta ko citu. Puriņa nenoliedz Ābeles kompetenci grāmatvedības jautājumos, tomēr Ābeles aiziešana esot saistīta ar viņam uzdotā uzdevuma neizpildīšanu. Ābelem bijis uzdots pilnveidot "Parex bankas" kredītriska politiku un procedūras saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasībām.

"Pienāca šie noteiktie termiņi un tas nebija izdarīts mani apmierinošā kvalitātē - citi darbinieki var apliecināt, ka nebija apmierinoša kvalitāte - un tāpēc mēs abi izlēmām šķirties," akcentē Puriņa.

Ābele telefonsarunā "De Facto" noliedz, ka viņa aiziešana bijusi saistīta ar nekvalitatīvi padarītu darbu: "Man bija konflikts ar vadību, abpusējs, un tā viņš arī atrisinājās - aizejot."

Politologs Ivars Ijabs esošo situāciju komentē šādi: "Privāto kontaktu kultūra pie mums ir ļoti izplatīta un tas viennozīmīgi nestimulē šīs valsts attīstību. Šie cilvēki nav visi pēc definīcijas nekompetenti vai slikti, bet primārā pazīme, kuras dēļ viņi tiek pieņemti darbā kādā institūcijā, nav profesionālās kvalitātes vai politiskā varēšana, bet gan tas, ka ir pazīšanās un priekšnieks viņiem uzticas."

Tas lielā mērā ir saistīts ar neuzticēšanās kultūru, kas valda Latvijā. Tāpēc tiek meklēti savējie - ar kuriem kopā spēlēts basketbols, būts vienā medību kolektīvā, skolas solā vai citur. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes elitē lielākas iespējas ir iekļūt tiem, kuriem šie kontakti ir, nevis tiem, kuriem ir augstāka kvalifikācija.

"Latvijā ir runa par privātiem čomu kontaktiem. Ļoti liela daļa to cilvēku, kas nonāk elitē, ne pēc kādām kvalitātēm neatbilst elites statusam. Ir vesela rinda ar ministriem, kuri nonākuši šajā postenī un ir labi cilvēki, bet jautājums ir - kādēļ tieši viņi un kas ir tās šiem cilvēkiem piemītošās īpašības, kas ļauj viņiem šo amatu pildīt. Šie jautājumi ļoti bieži paliek neatbildēti," akcentē politologs.

Šis fenomens nav raksturīgs tikai Latvijai. Arī, piemēram, Spānijā, Itālijā, Grieķijā ģimenes saites un draugu attiecības ir svarīgs atspēriena punkts karjerā. Šīs valstis gan arī parasti netiek minētas kā labas pārvaldības piemēri, jo privāto kontaktu īpatsvars negatīvi korelē ar pārvaldības kvalitāti, rezumē raidījums.

Kā ziņots, divos konkursos, kuros pēdējā pusotra mēneša laikā izraudzīti kandidāti vadošiem amatiem partijas "Jaunais laiks" (JL) ministru pārraudzītās jomās, uzvarējuši JL dibinātāja, Rīgas domes frakcijas vadītāja Jaunupa klasesbiedri, noskaidroja aģentūra LETA.

Gan Jaunups, gan Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji noliedz, ka šīs draudzības saites jebkā būtu ietekmējušas kandidātu izvēli. Esot izraudzīti labākie pretendenti atklātā konkursā. Arī abi konkursa uzvarētāji pārliecināti, ka izraudzīti profesionālās kvalifikācijas, nevis pazīšanās dēļ.

Par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku nodokļu jomā un Nodokļu uzskaites un piedziņas pārvaldes direktoru novembra beigās finanšu ministra Einara Repšes (JL) vadītā konkursa komisija izraudzījās advokātu Lauri Leju.

Savukārt par labāko kandidātu Arta Kampara (JL) vadītās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatam tika atzīts Latvijas Universitātes pasniedzējs jurists Juris Pūce.

Jaunups, Leja un Pūce ir klasesbiedri, Rīgas Āgenskalna ģimnāzijas 1997.gada absolventi. Vēlāk viņi kopā mācījušies arī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.