Tiesā jauniešu bandu, kas aplaupīja un nogalināja vienaudžus

Jauniešu atvainošanās Santa mammu nepārliecina: "Viņus vajadzētu ietupināt līdz mūža beigām, lai vairs nevienam pirkstu nepiedurtu! Viņi nožēlo nevis izdarīto, bet to, ka tika pieķerti!"

Sit ar dzelzs stieni

Pērnā gada martā policija ziņoja par kādu bandu, kas no Aizkraukles ieradusies Rīgā un aplaupa cilvēkus. Jaunieši tika raksturoti kā fiziski vāji un nelīdzsvaroti, jo saviem upuriem ne tikai atņēma mantas, bet tos arī pamatīgi piekāva ar dzelzs stieņiem. Vienā no uzbrukumiem Esplanādē nomira pirmā kursa LU Vēstures fakultātes students Santis. Tiesā apsūdzētie stāsta, ka dzelzs stienis izmantots, lai upuriem rastos atmiņas zudumi un viņi nevarētu uzbrucējus atpazīt. Dzelzs gabalu visvairāk lietojis Armands Vītoliņš, 20 gadus vecs, pabeidzis vienpadsmit klases, divas reizes tiesāts. Prokurore Ieva Garanča norāda, ka tieši viņš bijis neoficiālais bandas vadonis.

Tiesas zālē no Armanda bravūra vai valdonība nav jūtama. Viņš saviebj seju sāpēs ikreiz, kad tiesa lūdz viņu piecelties, lai atbildētu uz jautājumiem. Armandu policija notvēra dzīvoklī Aizkrauklē. Viņš centās aizbēgt un izlēca pa ceturtā stāva logu, salaužot muguras pamatni. Ironiskā kārtā pēc lēciena Armands nokļuva vienā palātā ar kādu no saviem upuriem, kurš viņu pazina un pastāstīja to policijai.

Smejas par slepkavību

Pērnā gada 20. martā Rīgā ieradās trīs no apsūdzētajiem, proti, A. Vītoliņš, 23 gadus vecais, četras reizes tiesātais Raivo Mahmudovs un divdesmitgadīgais vairākas reizes tiesātais Juris Babahins. Esplanādes parkā jauniešu ceļā pagadījušies divi iereibuši vienaudži, kurus trijotne nolēmusi aplaupīt. "Es situ viņa galvu pret asfaltu un nevarēju apstāties, zaudēju kontroli pār sevi," nozieguma motīvus skaidro Armands. Kad trijotne aizbēgusi no nozieguma vietas, Santis vēl bijis dzīvs, viņš nomiris ceļā uz slimnīcu. Kāda lieciniece raksta, ka nākamajā dienā Armands bijis nomākts un teicis, ka sapnī redzējis, kā nosit cilvēku. "Viņš teica – ja policija mani noķers, vainu novelšu uz citiem. Savukārt Raivo skaļi smējās un stāstīja, kā Armands saķēris vienu jaunieti un purinājis kā vistu," liecībā raksta varmāku paziņa.

Noziegumus izdara reibumā

Pēc trim dienām, 23. martā, uz Rīgu devusies kuplāka kompānija, vardarbīgajai trijotnei pievienojies Ivars Avgucevičs un Ziedonis Riekstiņš. "Braucām uz Rīgu patusēt, bijām smagi iedzēruši: šņabi, alu, viskiju. Pilsētā gribējām vēl iedzert, pastaigāties. Ko es darīju, īsti neatceros," stāsta Ziedonis. Viņš vienīgais no kompānijas neatrodas apcietinājumā. Dzerot viņi nonākuši 11. novembra krastmalā, netālu no Lielā Kristapa. Raivo piegājis pie kāda pretimnācēja un palūdzis cigareti. "Pagāju pāris soļus uz priekšu un saņēmu sitienu pa galvu. Pēc tam centos piecelties, taču mani visu laiku sita. Gribēju pasargāt galvu un apķēru to ar plaukstām. Beidzamais sitiens ar dzelzs trubu man salauza pirkstu," atceras cietušais. Pēc līdzīga scenārija aplaupīts arī jaunietis pie Mākslas akadēmijas.

No cietuma neizbēgs

Varmākām uzrādītas apsūdzības par laupīšanu lielā apmērā ar smagām sekām, un tas nozīmē, ka jauniešiem cietumā būs jāpavada vismaz astoņi gadi. Prokurore I. Garanča norāda, ka citas iespējas kā reāla brīvības atņemšana kompāniju nesagaida, jo visi ir iepriekš sodīti un daži noziegumus izdarīja pārbaudes laikā. Prokurore pieļauj, ka jauniešu laupīšanas kāre pēc pirmajiem sirojumiem nebūtu apsīkusi un iespējams, ka uz viņu sirdsapziņas ir vēl neatklātas epizodes.

Šobrīd tiesvedība ir pārtraukta, jo trīs no apsūdzētajiem nosūtīti uz psihiatrisko ekspertīzi. Piemēram, I. Avgucevičs pērn atzīts par nepieskaitāmu un atbrīvots no kriminālatbildības. Savukārt J. Babahins norāda, ka viņam ļoti sāp galva, un kameras biedri no viņa baidās. "Viņi visi ir normāli un pelnījuši bargu sodu! Drīzāk es esmu nepieskaitāma, jo dzirdu, kā mani dēls sauc," saka Santa mamma.