Vai Mazsalacas "meteorīts" patiesībā ir cilvēku radīts viltojums ?

Kā  sacīja Ozols, kurš šorīt plkst.9 ieradies notikuma vietā, 10-12 metru platā bedre acīmredzami ir izrakta ar cilvēku rokām un tajā sadedzināts salpetris ar sēru.

VIDEO

Viņš pieņem, ka, visticamāk, kāds izdomājis pajokot, bedrē sadedzinot savienojumus, nofilmējot un izplatot tālāk informāciju par nokritušu meteorītu. Pati bedre, pēc Ozola domām, gan nav rakta šādam nolūkam, jo tas prasītu pārāk lielu darbu, turklāt tad dedzinātājs būtu vairāk centies imitēt meteorīta radīto sprādzienu.

Ģeologs pagaidām izdedžu paraugus nav paņēmis, jo šobrīd devies divu dienu pārgājienā ar skolēniem, tomēr pieļauj, ka varētu to darīt, lai precīzāk izpētītu, kas tieši bedrē sadedzināts. "Būtu interesanti papētīt," piebilst Ozols.

Jau ziņots, ka bažas par Mazsalacā esošā objekta izcelsmi ir arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālistam Ilgonim Vilkam, kurš ir izbrīnīts, ka meteorīta radītajā krāterī deg uguns, jo parasti pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē.

Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Uldis Nulle no notikuma vietas ziņo, ka meteorīta izraisītā trieciena rezultātā zemes virspusē izveidojusies nedaudz ovālas formas bedre, aptuveni 8,5 līdz 9 metrus diametrā un trīs metrus dziļa, aģentūru LETA informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā.

Ap bedri trieciena rezultātā izmestā grunts veido aptuveni vienu metru augstu un divus metrus platu valni. Bedres sienas ir samērā stāvas visā perimetrā, kas liecina par patiesi lielu triecienu. Bedres dziļākā vieta ir aptuveni vienu metru diametrā, tās pamatni veido tumši pelēkas un melnas krāsas nogulumi, kā arī kušanas satecējumu formas. Patlaban tiek pieļauts, ka bedrē degušas vēl atmosfērā nesadegušās meteorīta paliekas un apkārt esošie ieži.

"Spriežot pēc centrālās daļas nelielās nobīdes no centra, var secināt, ka meteorīta krišanas leņķis ir bijis ļoti neliels - praktiski vertikāls. Turklāt pat vairāk nekā sešas stundas pēc meteorīta ietriekšanās zemē gaisā bedres tuvumā bija labi jūtama sēra smaka," vēsta Nulle.

Meteorīts ietriecies smilšmāla morēna mālsmiltīs, kas ir blīvas, ar ievērojamu līdz 20-40% oļu un laukakmeņu piejaukumu. Tieši pateicoties blīvajam materiālam ir izveidojies tik izteikts krāteris.

Jau ziņots, ka bažas par Mazsalacā esošā objekta izcelsmi ir arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālistam Ilgonim Vilkam, kurš ir izbrīnīts, ka meteorīta radītajā krāterī deg uguns, jo parasti pēc sadursmes ar zemi notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē.

Šobrīd uz Mazsalacu devusies zinātnieku grupa divu ģeologu un divu astronomu sastāvā.