Ušakovs priecājas, ka Rīgā visi runā krieviski

Krievu medija pārstāvis atzina, ka žurnālistu vidē N. Ušakovam jau piedēvēts „zīmogs”— pirmais krievvalodīgais Eiropas Savienības galvaspilsētas mērs. Vai ikdienas darbā N. Ušakovs to kā izjūt?

Galvaspilsētas pašvaldības vadītājs atzina, ka tas viņam uzliekot papildus atbildību, jo gan krievi, gan latvieši caur šo aspektu viņa darbam pievēršot vēl lielāku uzmanību. Turklāt, kā atzīst N. Ušakovs, Saskaņas Centrs pie Rīgas grožiem nonācis ne tajā izdevīgākajā brīdī un saimniekošana tik taupīgos apstākļos ir krietni vien sarežģīta. Taču N. Ušakovs cer, ka labie laiki drīz vien atgriezīsies, tostarp, pateicoties tūrisma attīstībai.

Vaicāts par to, kādas varētu būt Rīgas priekšrocības iepretim pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, N. Ušakovs atļāvās Tallinu un Viļņu netieši salīdzinot ar „ciematiem”, norādot, ka Rīga pēc būtības ir vienīgā pilsēta Baltijas reģionā. „Ir tāda brīnišķīga pilsēta Tallina, jaukas pilsētas Viļņa, Klaipēda... Taču 400 un 500 tūkstoši iedzīvotāju — tas tomēr ir maz. 700 tūkstoši un viens miljons ar piepilsētu — tas ir minimums, lai savi varētu saukt par galvaspilsētu reģionā,” tā N. Ušakovs. Tāpat viņš pārliecinoši paziņoja, ka Rīga tūristiem varot piedāvāt daudz vairāk nekā, piemēram, Tallina. „Sākot ar to, ka mums elementāri ir vairāk apskates objektu. Tāpat neslikti ir attīstīta izklaides industrija. Krīze ir samazinājusi cenas līdz saprātīgam līmenis. Turklāt, atvainojiet man, Rīgā lielākā daļa iedzīvotāju runā krieviski. Satikt cilvēku, kurš te nerunā krieviski, var, bet tas būs sarežģīti. Rīga ir eiropeiska pilsēta, kur var patīkami atpūsties un izklaidēties, taču apkārt visi runā krieviski,” uzsver mērs.

N. Ušakovs komentēja arī paņēmienus kā Rīgas dome cīnoties ar tiem bāriem, kas regulāri apkrāpj tūristus, par pudeli šampanieša pieprasot vairākus simtus latu. N. Ušakovs atzina, ka brīvā tirgus apstākļos uzņēmējiem, protams, nevarot aizliegt pieprasīt par savu preci tādu cenu, kādu viņi vēlas, taču esot tikai godīgi, ja no klienta šī summa netiekot izkrāpta vai „izsista”, bet ja to godīgi pasaka vēl pirms pasūtījuma veikšanas. Tādēļ, cīnoties ar krāpniekiem, aizdomīgajos bāros reizi stundā ierodoties policija, kas pārbaudot visu klātesošo dokumentus. „Vēl pie bāra var nolikt policijas mašīnu ar ieslēgtām bākugunīm. Šos bārus ciet mēs neveram, bet klientu arī viņiem vairs nav,” sacīja N. Ušakovs.

Atsevišķas sarunas vērts bija jautājums par Latvijas valdības gatavību stingras taupības atpstākļos aizvērt vairākas vēstniecības un konsulātus ārvalstīs, tostarp, piemēram, Pleskavā, Kaļiņingradā un Sanktpēterburgā. Lai gan N. Ušakovs kategoriski noliedza žurnālista minējumu, ka vēstniecību slēgšana, iespējams, ir saistīta ne tik daudz ar ekonomiju, cik ar Latvijas demaršu pret Krieviju, Rīgas mērs tomēr atzina — dome pret šādu soli viennozīmīgi iebilst. „Aizverot konsulātu Sanktpēterburgā, tu pats sev šauj kājā. Aizvērt konsulātus valstī ar tādu tirgu kāds ir Krievijai, tas ir muļķīgi...”

Tāpat N. Ušakovs uzsvēra, ka Tallina darot visu, lai piesaistītu tūristus, tādēļ viesu no Krievijas skaits Igaunijas pilsētā esot jūtami pieaudzis, savukārt Latvijai tūrisma nozares attīstība jūtami pieklibojot, taču Rīga „pati par sevi nespēs izdzīvot. Tādēļ mums ir nepieciešama ražošana, tūristi, konsulāti.”