Kalvītis: "Līdzīgā situācijā kā Parex bija vairākas bankas"

Kalvītis intervijā laikrakstam «Diena» saistībā ar Parex lietu kritizē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Banku.

«Šajā jomā man nekas cits neatliek kā mest akmeni FKTK un Latvijas Bankas dārziņā. Sākot ar 2003.gadu, tika pieļauta situācija, ka īstermiņa kredītus izmantoja ilgtermiņa projektiem. No māteskompānijām aizņemtus līdzekļus, kas bija domāti sešu gadu darījumos, bankas ieguldīja divdesmitgadīgos projektos. Vienā dienā, sākoties pasaules finanšu krīzei, tie kreditori, kas Latvijas bankām bija aizdevuši naudu, sāka prasīt, lai tā tiktu atdota. Bet tik īsā laikā no tāda tirgus, kāds ir Latvijā, tik milzīgus līdzekļus izņemt nav iespējams, it īpaši, ja tie ieguldīti ilgtermiņa būvēs un dažādos citos projektos. Tas izraisīja milzīgu sprādzienu. «Parex banka» bruka, jo tai nebija iespēju atdot sindicētos kredītus, bet tā nebija vienīgā banka — vairākām citām bija tikpat smaga situācija.»

Jautāts, kurām bankām bijušas šādas problēmas, ekspremjers atbild: «tas nav jautājums, kuru es gribētu publiski apspriest. Bet manā rīcībā ir pietiekami daudz informācijas.»

«Ja mēs būtu pieļāvuši Parex sabrukumu, tad vēl nezinām, cik tālu šī finanšu piramīda gāztos. «Parex» bija jāglābj, bet jautājums ir, kā tas tika izdarīts. Tur pat nevajag tagad meklēt kļūdas — tās ir acīm redzamas katram, kas kaut ko saprot no ekonomikas. Savulaik pēc Krievijas krīzes sabrukuma priekšā bija Rīgas komercbanka, un toreiz tika panākts, ka visi kontu turētāji bija ieinteresēti bankas glābšanā. Viņi šo naudu nevarēja izņemt ārā un pie tās tika vien tad, kad banka tika pārdota. Bet kas notika Parex bankā? Mēs vienkārši atvērām vaļā durvis un ļāvām visu naudu, kas atradās kontos, brīvi izvest laukā. Rezultātā no Latvijas tautsaimniecības ir izņemts pusotrs miljards latu, kas ir katastrofāli liela summa. Par to, kāpēc tā notika, ir jājautā tā laika amatpersonām, kas toreiz pieņēma lēmumus,» – tā Kalvītis.