Kučinskis: ja nākamgada budžetu samazinās par 500 milj. Latviju gaida katastrofa

"Atbalstu valdības nosprausto samazinājumu par 275 miljoniem latu 2010.gada budžeta izdevumos. 500 miljoni ir neiespējams samazinājums, jo tas izraisīs lielas tālākas katastrofas. Veselības budžets jau saņēmis triecienu, bet valdība vismaz vienojusies, ka nākamgad to vairs neaizskars, ja vēl kaut kā grib ņemt mutē vārdu "prioritāte", par izglītību runājot, tad, protams, skolotāju algas arī nedrīkst pazemināt ne par santīmu, tur drīzāk jāliek apakšā "sociālais spilvens". Tālākā policistu algu saraukšana nozīmē vien iztēloties, cik bīstama izvērtīsies drošības situācija netālā nākotnē," sacījis politiķis.

"Līdz ar to "saīsinājumus" uz saviem pleciem nāksies nest un ciest pārējām budžeta izdevumu sadaļām un tērētājiem, un to "pieciest" par 275 miljoniem - var mēģināt. Ar pieņemtu budžetu ir cerība uz zināmu stabilitāti, attapšanās laiku, padomājot par virzieniem, kurp tālāk iet. Šobrīd lejupslīde nobremzēta un nav nedz tik liela, nedz bīstama, un, neskatoties, ko saka onkuļi no ārpuses, mēs vismaz pārņemam kontroli pār savu ekonomiku un finansēm. Nav simptomu, ka bruks bankas. Ja to saprot visi, tad jāvēro, kāpēc cilvēki runā dažādās valodās. Te domāju premjera un finanšu ministra domstarpības par budžeta samazinājuma summām, kā arī Latvijas Bankas pozīcijas, kurās tā šķiet nu jau nepiederoša vis Latvijai, bet stāvoša kaut kur pāri vai ārpus. Būtu gan jākonsolidējas, ja gribam stabilitāti," atzīmējis deputāts.

Kučinska vērtējumā, pašlaik valsts ir nonākusi tik tālu, ka neaizņemoties vēl divus gadus varētu "vilkt" esošo situāciju. "Var izdzīvot, netaisot jaunus tēriņus, t. i., kā ģimenē - apmierinot esošās vajadzības, bet nepērkot jaunas preces, krāsainos televizorus utt. Puslīdz objektīvs ir budžeta deficīta cipars 8,5% - tad nākamo gadu varētu pārlaist, varbūt pat domājot, ko piepelnīt klāt."

"Es sēdēju dēla mūzikas skolas vecāku sapulcē, ierāvies krēslā, un domāju - kaut nu apkārtējie mani nesazīmētu kā deputātu Kučinski. It kā es nebūtu vainīgs pie līdzekļu apcirpšanas, jo daudz izvēles iespēju vis nebija, tomēr sajūta kā politiķim ir ļoti briesmīga - tu piedalījies skolu atņemšanā bērniem! Tāpēc runāju par spēku saliedēšanu visiem grūtā laikā. Kad dzirdi, ka Rīgas vai Valmieras domes ir atradušas iespēju nākt palīgā šo skolu uzturēšanā, tad ar atvieglojuma sajūtu saproti, ka Latvijā glabā šīs vērtības, nevēlas tās pazaudēt," savas sajūtas par budžeta griešanu raksturojis politiķis.