KNAB turpmāk no ierēdņiem piedzīs valstij nodarītos zaudējumus

Kā intervijā aģentūrai LETA uzsvēra KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, šāda prakse Latvijā vēl "īsti nedarbojas", bet KNAB nolēmis to uzsākt. Proti, kriminālprocesiem, kas tiek izbeigti, jo nav izdevies pierādīt kādas personas vainu kriminālnozieguma veikšanā, bet kuros valstij ir nodarīti materiāli zaudējumi, notiks tālāka virzība - civilprasības sniegšana tiesā.

"Redzēsim, kā mums veiksies. Kad būs pirmie rezultāti un tiesa no kāda nolems piedzīt šos zaudējumus, daudzi ierēdņi varbūt sāks domāt," pieļauj Vilnītis.

"Citādi tagad ir tā - ir sataisītas nepatikšanas, valstij radīti zaudējumi, un visi domā: nu, kas man par to būs, atlaidīs no darba? Nu, nekas, citā valsts iestādē [darbu] gan jau atradīšu. Bet, ja vilksies līdzi tas civiltiesiskais aspekts un tā piedziņa būs... Pie kam, visu mūžu tā nauda būs jāatlīdzina," sprieda KNAB priekšnieks.

Vilnītis ir gandarīts, ka līdzīgu soli kādā lietā nolēmusi spert arī Aizsardzības ministrija.

"Mēs vieni šo mehānismu neiekustināsim, bet - ja mūs sadzirdēs arī citas ministrijas un sāks rīkoties, rezultāti būs," ir pārliecināts KNAB šefs.

Šos plānus Vilnītis atklāja, atbildot uz aģentūras LETA jautājuma: kāda ir KNAB nostāja par iespējamo vainīgo sodīšanu lietās, kad Valsts kontrole atklāj pārkāpumus valsts iestādēs veiktajās revīzijās.

Vilnītis atzīmēja, ka saņemtie materiāli ir jāvērtē, un to dara izmeklētājs, kura pieņemtais lēmums zināmā mērā ir arī viņa subjektīvais viedoklis. KNAB priekšnieks uzsver, ka biroja izmeklētāji pārsvarā gadījumu uzsāk kriminālprocesu tikai tajos gadījumos, kad ir pārliecība - rezultāts būs. Statistika liecina, ka 90% KNAB lietu ir ar notiesājošu spriedumu, bet citām izmeklēšanas iestādēm šādu rezultātu nav, teica Vilnītis.

Viņš uzskata, ka šiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība un regulāri jākomunicē ar Valsts kontroli.

Vilnītis skaidro, ka amatpersonu darbība ir jāvērtē un jākonstatē šajā darbībā iespējami prettiesiska rīcība, taču tas ne vienmēr ir iespējams, jo bieži vien acīmredzami var saskatīt civiltiesisku darījumu. Piemēram, "ir līgums, kas ir valstij neefektīvs, nelietderīgs, bet pierādīt šīs personas nodomu, vēl jo vairāk pierādīt, ka par šo darījumu viņš ir saņēmis kukulis, nav tik vienkārši," atzīst Vilnītis. Viņš piebilda, ka tā ir šī noziedzīgā nodarījuma specifika - tā ir latenta jeb grūti pierādāma.

Tāpat būtiski esot tas, ka pretējā pusē ir ļoti kvalificēti ekonomisti, juristi. Vilnītis atgādināja, ka katrs šāda veida pārkāpums valsts iestāžu darbinieku vidū ir vērtējams individuāli, un dažos gadījumos izdodas pierādīt viņa kriminālatbildību, vairākās lietās ir arī notiesājošo spriedumi.

Patlaban KNAB juristi vēl vērtē lietas, ar kurām varētu "iet uz tiesu" civiltiesiskā kārtībā. Vilnītis jau drīzumā sola sniegt plašāku un konkrētāku informāciju par šādām civilprasībām.