Ķirsons: "Es nevēlos pamest Latviju, bet valdība to spiež"

"Tas, ka sabiedriskās ēdināšanas sfērā pēc turpmākas PVN paaugstināšanas neviens nevarēs strādāt, ja nepārcelsies ēnu ekonomikas sfērā, ir fakts. Es nevēlos to darīt. Es jau Padomju laikā esmu strādājis ēnu ekonomikā. Tad mūs, var teikt, piespieda to darīt. Mēs visi tā dzīvojām. Tagad mums valdība faktiski saka: "Mēs paaugstināsim nodokļus, bet jūs grozieties, kā gribat, kamēr mēs jūs nepieķersim. Mūs neinteresē, godīgi vai negodīgi jūs strādājat, tikai maksājiet mums." Pat patriotisma sajūta iet mazumā, kad no mums vēlas izsist pēdējo," trešdien publicētā intervijā laikrakstā Biznes&Baltija savu viedokli pauž G.Ķirsons.

Viņš norāda, ka ar savu paziņojumu nenāca klajā reakcijas dēļ. "Valdībai jau tā ir daudz problēmu, kāda tai daļa gar mani?" Taču, ja kāds izdzirdēs viņa vārdus, G.Ķirsonam liekas, ka viņš sapratīs, ka "tas nav mans princips, tā ir mana sāpe".

"Es vienkārši gribēju atklāti to izteikt. Aiz manis stāv pusotrs tūkstotis cilvēku, mani darbinieki. Viņu dēļ es pārdzīvoju. Es atvēršu biznesu jebkurā citā valstī un dzīvošu tālāk. Bet ko darīs mani bērni un mazbērni šajā valstī? Lai gan šī valsts ir parādos, es vēlos, lai mana ģimene dzīvo šeit. Esmu dzimis Sibīrijā, bet gan es, gan mans tēvs esam atgriezušies šeit. Un atkal kaut kur braukt prom es nevēlos. Tāpēc tā arī pateicu. Lai tur, augšā, padomā. Viņu atbildes man nav vajadzīgas. Lai labāk apzinās, ka mēs, Latvijas uzņēmējiem, nebūsim spējīgi strādāt, ja atkal paaugstinās nodokļus. Es vēlos, lai viņi uzklausa ne tikai gudros ļaudis no Eiropas, kas viņiem norāda, ko un kā darīt, bet arī mūs. Es zinu, ko runāju, es divdesmit gadus strādāju šajā valstī," klāsta uzņēmējs.

Pēc viņa domām, arī iepriekšējais palielinājums bija nepareizs. Uzņēmums bijis spiests samazināt cenas, lai gala patērētājs nodokļa pieaugumu tik spēcīgi neizjūt, tāpat samazinātas algas darbiniekiem. "Te valsts mums saka: "Jūs tomēr maksāsiet vēl vairāk". Kur mēs ņemsim šo "vairāk"?! Savilkām jostas tik, cik varējām, bet valdībai joprojām par maz. Un ko tālāk? Agri vai vēlu nonāksim līdz tam, ka būsim spiesti slēgt uzņēmumu. Tad labāk šodien brīdināt valdību, ka tās vainas dēļ valstī tiks slēgts viss iespējamais. Un kas tad valdībai paliks? Vieni kredīti. Bet nebūs kam tos atmaksāt."

G.Ķirsons gan sola: ja nodokļus atkal paaugstinās, viņš turēsies līdz pēdējam, sāks gatavot sviestmaizes, jo otro ēdienu cilvēks vairs nebūs spējīgs nopirkt, ārpus mājām ēdīs tikai izredzētie. Bet uz "tautas" iestādēm, kā Lido, viņaprāt, cilvēki vairs neies. "Un man nāksies atlaist vēl tūkstoti cilvēku, kas ies prasīt valstij pabalstu."

Vaicāts par valdības sadarbību ar uzņēmējiem un citiem partneriem, viņš pauž viedokli, ka efektīva darba forma ir izbraukuma semināri, "kurus mūsu valdība nekad nav mēģinājusi sarīkot". "Domāju: ja ministri savāktos un kādas divas dienas pavadītu kopā ar dažādu nozaru pārstāvjiem, uzklausītu viņus, izzinātu secinājumus, ko balsta skaitļi, un nebrauktu prom, kamēr netiktu atrasts kāds konkrēts risinājums, tad būtu kāda jēga. Būtu jāpiedalās arī banku pārstāvjiem," stāsta uzņēmējs un piebilst, ka mūsu valdības locekļi dara citādāk – pieņem lēmumus savā starpā, lai gan neviens no viņiem nav nodarbojies ar biznesu.

Savukārt ar tikšanos ar Rīgas vadību viņš esot apmierināts un labrpāt arī turpmāk iešot uz šādām sanāksmēm. "Jo šie divi jaunie cilvēki – Ušakovs un Šlesers – atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem. Turklāt mēs vienojāmies, ka aktīvāk notiks cīņa ar birokrātiju. Mēs saņēmām solījumu, ka pēc pirmā mūsu signāla vainīgajam darbiniekam tiks parādīta "dzeltenā kartīte", izteikts brīdinājums, bet pēc otrā ierēdnis zaudēs darbu."

Viņš arī neticot, ka valsts nevar atrast kādu citu ceļu, izņemot milzīgos starptautiskos aziņēmumus. Kā piemēru G.Ķirsons min Baltkrievijas prezidenteu, kas pamanās spēēt savas valsts labā: ja Krievija nedod naudu, viņš ātri izdomā, kā to dabūt no Eiropas. "Tāpēc ka gudrs! Mūsu politiķiem būtu no viņa jāpamācās," pārliecināts Lido īpašnieks.

Uzņēmējs gan piebilst, ka ar kaimiņiem būtu jādzīvo draudzīgi – ar to pašu Krieviju, Eiropu. "Mēs neesam tik liela valsts, lai pārāk aktīvi iejauktos kaut kādās starptautiskajās lietās. Mums būtu jāmācās no Šveices, Norvēģijas ar viņu neitrālo attieksmi pret daudziem notikumiem. Viņi taču neskrien pirmie, ja Gruzija karo ar Krieviju, piemēram. Bet mēs skrējām aizstāvēt Gruziju. Mēs esam tādi bagāti, stipri, vareni. Mēs izteicāmies. Un ko mums tas deva? Krievija tūliņ pat piebremzēja ekonomisko sadarbību ar mums. Bet vai tad no Eiropas mēs par to saņēmām ko reālu, reālu atbalstu? Vai no NATO."

Runājot par to, kā klājas viņa uzņēmumiem, G.Ķrisons stāsta, ka drīzumā plānots atvērt plašu atpūtas un ēdināšanas kompleksu Tallinā, virzās uz priekšu arī projekts Minskā. Nākamnedēļ plānots dotes uz Vāciju, lai apspriestu Lido kompleksa izveidi tur, savukārt augustā – uz Baku.

Lielais projekts Kazahstānā patlaban esot iesaldēts. Lai gan Kazahstānas perzidents solījis, ka viss notiks, tagad viņš aizliedzi sākt jaunas būves, kamēr netiks pabeigtas iepriekšējās Tikmēr lielas cerības G.Ķirsons saista ar koka māju būvniecības projektu.