Kargins un Krasovickis arī turpmāk saņems procentus no Parex

Kā  apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājas biroja padomniece Ieva Upleja, FKTK saņēmusi vēstuli no "Parex bankas", kurā teikts, ka vienošanās ar Karginu un Krasovicki nav panākta.

FKTK tuvāko mēnešu laikā "meklēs risinājumus šai situācijai, lai panāktu optimālo rezultātu".

Jau ziņots, ka FKTK maijā pieņēma lēmumu atjaunot procentu izmaksu bijušajiem akcionāriem.

Pirms tam FKTK, pamatojoties uz valsts sniegto atbalstu AS "Parex bankai" un situāciju finanšu sektorā, pārskatīja bankas subordinētā kapitāla struktūru, kā arī subordinētā kapitāla aizdevējiem bankas noteikto procentu likmju atbilstību finanšu tirgū esošajām likmēm par šāda veida aizdevumiem.

FKTK konstatēja, ka atsevišķiem aizdevējiem procenti neatbilst finanšu tirgū esošajām procentu likmēm. Rezultātā FKTK lūdza "Parex banku" panākt procentu likmju samazināšanu, ievērojot tirgus likmes, kā arī līdz šādas vienošanās panākšanai aizliedza veikt procenta maksājumus aizdevējam.

Aprīļa beigās FKTK saņēma "Parex bankas" vēstuli, kurā tika informēta par piedāvājumu no aizdevējiem - gatavību samazināt piemērojamās procentu likmes. Tāpat "Parex banka" lūdza atcelt FKTK lēmumu par aizliegumu veikt procentu maksājumus aizdevējiem.

Ieguldot "Parex bankā" naudu, bankas bijušie īpašnieki vēlējās uzturēt bankā stabilitāti un aizsargāt klientu intereses, aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Parex bankas" bijušais līdzīpašnieks un kādreizējais bankas vadītājs Valērijs Kargins.

Kargins norāda, ka nauda tika ieguldīta bankā jau pēc tam, kad bija parakstīta vienošanās par valsts atbalsta sniegšanu bankai pagājušā gada novembrī. "Nav nekā pārsteidzoša, ka bankas akcionāri ir ieguldījuši resursus bankas stabilitātes uzturēšanā un klientu interešu aizsardzībā," akcentēja bijušais bankas vadītājs.

Tādejādi Kargins noliedz publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus, ka bijušie akcionāri to veikuši peļņas dēļ.

Kargins uzsvēra, ka naudas ieguldīšana nozīmēja uzticību sistēmai, valdības piedāvātajam bankas atbalsta mehānismam. "Mēs ieguldījām naudu bankā, un visi mūsu pūliņi bija vērsti uz to, lai nostiprinātu bankas pozīcijas," uzsver Kargins.

Kargins joprojām uzskata, ka viss darīts pareizi un tādēļ neuzskata "agresīvo toni attiecībā uz valdes darbu" par attaisnojamu.

Kargins kopumā "Parex bankas" subordinētajā kapitālā ieguldījis 12,7 miljonus latu, no kuriem 5,2 miljonus latu noguldījis pagājušā gada oktobra beigās un decembra sākumā. Krasovickis veicis ieguldījumu "Parex bankas" subordinētā kapitālā deviņu miljonu latu apmērā, bet viņa sieva Ņina Kondratjeva veikusi ieguldījumus 3,7 miljonu latu apmērā. No minētajām summām 5,2 miljoni latu noguldīti pagājušā gada oktobra beigās un decembra sākumā. Visiem ieguldījumiem piemērota 3% likme un sešu mēnešu Rigibid.

Rems Kargins veicis noguldījumu 12 miljonu latu apmērā ar procentu likmi 12% gadā.

Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", iespējams, Kargins gatavojas sūdzēt tiesā FKTK.

Karginam ar FKTK ir privāta rakstura domstarpības, kas saistītas ar viņa dēla Rema Kargina depozītnoguldījumu "Parex bankā". Kad valsts pārņēma banku, tās bijušo īpašnieku ģimenes locekļu noguldījumi tika paturēti kā ķīla un noguldījumu īpašnieki saņēma tikai procentus. Martā FKTK esot samazinājusi noguldījumu procentu apmēru, vēsta "Panorāma".

Kā iepriekš intervijā radio "Baltkom" un "MixFM" sacīja Kargins un Krasovickis, viņi un to radi dažādu formu depozītos un citos veidos bankā noguldījuši ap 63 miljoniem latu. Šie līdzekļi pagājušā gada decembrī bija noguldīti depozītos ar procentu likmi 9,85%.

Kā ziņots, pagājušajā gadā "Parex banka" nokļuva nopietnās finanšu grūtībās un valsts pieņēma lēmumu to pārņemt. No valdes locekļu amatiem tika atbrīvots Kargins un Krasovickis.