Liepnieks: Latvijā valdīs šaušalīga nabadzība, bēgs visi, kam būs tāda iespēja

"Mēs esam nācijas dzimšanas vai miršanas procesā – izvēlieties, kā jums tīk, – bet pa divdesmit gadiem esam milzīgu resursu notērējuši. Cilvēcisku, intelektuālu resursu. Daudzi spējīgi cilvēki izmesti ārā no politikas, daudzi ir sanīdušies, apkarojušies, bet viņu vietā nav bijis kam rasties.

Šī paaudze savu resursu izsmēlusi, bet jaunie nav izauguši. Vismaz mēs taču būtu pamanījuši starp latviešiem ārkārtīgi gudrus un spilgtus līderus, ja viņi kaut kur tepat blakus dzīvotu. Tas ir samērā pārredzami, un secinājumā jāsaka – intelektuālais resurss ir novājināts. Paši karodami to esam iznīcinājuši, un pēc gada būs tās pašas kombinācijas no tiem pašiem politiķiem," intervijā „Latvijas Avīzei” norāda Jurģis Liepnieks.

Savukārt, runājot par pašreizējo situāciju Latvijas politikā, Jurģis Liepnieks prognozē, ka partiju „pārdomas” pēc pašvaldību vēlēšanām beigsies ar to, ka līdz gada beigām notiks partiju apvienošanās procesi.

Jautāts, vai viņš prognozē Tautas partijas apvienošanos ar TB/LNNK, viņš norāda, ka variantu ir daudz un apvienošanās var notikt uz visām pusēm.

Pašvaldību vēlēšanas, viņaprāt, esot devušas ļoti bīstamu ģeopolitisku signālu, jo Latvijā par valdošās elites un perspektīvā NATO dalībvalsts valdības locekļiem var kļūt cilvēki, kas cieši saistīti ar Kremli. Ir ļoti satraucoši, ka mūsu valstī, „necik daudz neslēpjoties, vēlēšanās piedalās partijas, kuras finansē no Krievijas. Listēs nokļūst ļautiņi, kuri par dzīves misiju uzskata proletariāta revolūcijas renesansi visā pasaulē. Bet – viņi gūst panākumus ES un NATO valstī Latvijā!” norāda Liepnieks, vienlaikus izsakot prognozi, ka arī nākamā gada Saeimas vēlēšanās rezultāti būtu apmēram uz to pašu pusi. Tādā gadījumā no Krievijas finansētie "biedri" acīmredzot ieņemtu vietas arī Ministru kabinetā, ne tikai Rīgas domē.

Reakcijas trūkums uz Ušakova kursu, pēc Jurģa Liepnieka domām, ir izskaidrojams ar latviešu vecu nelaimi. „Esam tik aizņemti ar grupu savstarpējām apkarošanas cīņām, ka gluži vai ļaunā priekā nolūkojamies – ek, kā mums neiet! Nespējam mobilizēties pretī uzglūnošajiem draudiem.”

„Mūsu nācijai arī neviens nebrūk virsū, to grauž un grauž iekšpus. Kā māju, kurā iemeties brants. Politiķi, žurnālisti vai citi ļaunu nedomā. Viņi gribētu "tikai" ieriebt Šleseram, nacionālajām partijām, vienalga, kuram, – pēc saraksta. Tā ir viņu pirmā prioritāte, bet tāds uzstādījums neļauj sakopot spēkus, lai viegli tiktu galā ar draudiem valsts drošībai,” - tā pašreizējo situāciju raksturo Jurģis Liepnieks.