Rīcības partija grib līdz Saeimas vēlēšanām kļūt par lielāko partiju Latvijā

Viņš uzsvēra, ka Rīcības partija ir jauna veida partija, kas darbojas pēc tā politiskās cīņas modeļa, kas ir Skandināvijas tautu labklājības pamatā, kas nozīmē plašu tautas līdzdalību politiskajos procesos, plašu iespēju piedalīties partijā un ietekmēt partijas lēmumus, nākt ar savu pienesumu partijas programmā un partijas ikdienas darbā.

"Līdz šim mēs redzējām, ka gandrīz 20 gadus Latvijas politikā ložņāja nelielas kabatas partijas ar dažiem simtiem dalībnieku, kuri pakļāvās viena saimnieka gribai," sacīja Grostiņš.

Rīcības partija uzskata, ka patlaban ir jāatbrīvo ekonomiskā iniciatīva, pie tam jāpanāk tāda ekonomiskā iniciatīva, ko neierobežo Eiropas Savienības (ES) ieviestie ierobežojumi.

"Patlaban Latvija no Briseles saņem 100 līdz 200 normatīvos aktus mēnesī, kas stājas spēkā automātiski. Ir jārada lēta un efektīva valsts pārvalde, kas kalpo nevis valdošo partiju, bet Latvijas tautas labā. Lai atbrīvotu ekonomisko iniciatīvu ir jāatceļ tā kārtība ar kuru valsts iejaucas uzņēmējdarbības ikdienas praksē. Lai strauji samazinātu bezdarbnieku skaitu un radītu darba vietas, ir jāpanāk, lai cilvēkiem būtu iespēja un motivācija iesaistīties sākotnēji kaut vai mazajā biznesā. Mēs piedāvājam trīs reizes samazināt nodevas par jauna uzņēmuma reģistrāciju, divkārši samazināt starta kapitālu, lai sāktu uzņēmējdarbību, samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas ir mazāks par 36 000 latu," sacīja Grostiņš.

Rīcības partija uzskata, ka ir jāievieš importa aizvietošanas stratēģija. Tās lietas, ko var saražot Latvijā nedrīkst importēt, vai vismaz jāsamazina importa apmērs. Grostiņš uzsvēra, ka Lisabonas līgums ir jāizmanto, lai Latvija varētu mainīt iestāšanās ES līguma nosacījumus.

Rīcības partijas Rīgas domes saraksta līderis ekonomikas zinātņu doktors Viktors Dinevičs, norādīja ka ekonomiskās krīzes pārvarēšana pasaulē un Latvijā ir iespējama, ierobežojot brīvā tirgus stihiju. "Ir jāķeras klāt komercbanku brīvības un alkatības ierobežošanai, kas izraisīja krīzi pasaulē un Latvijā. Valsts banka ir jānodod tiešā prezidenta vai valdības uzraudzībā. Valsts bankai ir jākontrolē komercbanku obligātās naudas rezervju norma. Latvijas banka, redzot inflācijas kāpumu nevis paaugstināja naudas rezerves procentu, kas būtu mazinājis inflācijas rādītāju, bet rīkojās pilnīgi pretēji - no 8% 2007.gadā samazināja līdz 3% 2008.gadā," analizēja Dinevičs.

Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut valstī tādu situāciju, ka valsts glābj komercbanku. Dinevičs uzskata, ka valstī ir jāatjauno ražošana, jāpiebremzē privatizācijas process, paralēli privātajiem uzņēmumiem jāveido pašvaldības uzņēmumu tīkls. "Ir jāaizliedz to preču ievešana, ko ražojam uz vietas vai vismaz jāaptur šo preču ievešana līdz brīdim kamēr tiek pārdoti vietējo preču krājumi. Lai glābtu savu valsti, šādi rīkoties mēs agri vai vēlu būsim spiesti," sacīja Dinevičs.

Olaines ķīmiskās rūpnīcās AS "Biolar" valdes priekšsēdētājs Jurijs Daņilko, analizējot patreizējo situāciju valstī teica, ka pie tās ir novedusi atsevišķu Latvijas iedzīvotāju alkatība. "Kāpēc igauņi ir gatavi mums aizdod naudu? Viņu kaimiņi ir somi, kas nav raduši zagt (..) Nekur jau tā nauda no valsts nav pazudusi, tā ir tepat, tikai tā ir jālieto visas tautas interesēs nevis atsevišķu grupējumu interesēs. Esmu par kapitālismu, bet tikumībai ir jābūt. Arī es nevarēšu labi dzīvot, ja man apkārt nebūs turīgu cilvēku," uzsvēra Daņilko.