Kāpēc Šķēlem būtu izdevīga lata devalvācija

"Man, maniem vecākiem un bērnam šajā valstī jādzīvo!" emocionāli teica M. Segliņš, noliedzot, ka TP varētu izgāzt budžeta grozījumu pieņemšanu, kas novestu pie starptautiskās finanšu palīdzības apturēšanas un, visticamāk, arī lata devalvācijas. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) apliecina, ka lielākais koalīcijas partneris TP ir dzelžaini noraidījis iespēju nenobalsot par budžeta grozījumiem. To pašu pat bez jautāšanas pēdējās dienās uzsver TP politiķi. Premjers piektdien, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, vai sajūt, ka uz kādu koalīcijas partneri tiek izdarīts spiediens, lai novestu situāciju līdz lata devalvācijai, teica, ka «tā jau ir Tautas partijas politiskā bezatbildība vai atbildība» un viņš cerot, ka šī partija rīkosies atbildīgi. Savukārt A. Šķēles motivācija viņam neesot skaidra, bet spekulācijās par ekspremjera vēlmi nopelnīt uz lata devalvācijas rēķina V. Dombrovskis nevēlējās ielaisties.

Kājas šīm baumām, par kurām tomēr ir nobažījusies premjera partija Jaunais laiks, aug no TP dibinātāja Andra Šķēles vairākkārt publiski paustā atbalsta lata devalvācijai, kas dažiem politiskajā elitē radījis piesardzību. Vienlaikus lata devalvācijas iespēja pēdējā laikā, vismaz aiz kabinetu durvīm, vairs nav aizliegtā tēma arī augstu amatpersonu vidū. Finansists, kurš nevēlējās, lai uz viņu atsaucas, Neatkarīgajai sacīja, ka «ģimenei jau vienalga, kāpēc procentuāli vairāk algas jātērē kredītmaksājumam – algas samazināšanas dēļ vai lata devalvācijas dēļ».

Kāds redzams TP politiķis Neatkarīgajai izteica pieņēmumu, ka ar A. Šķēles ģimeni saistītais Valmieras piens būtu ieinteresēts lata devalvācijā «ne vairāk un ne mazāk kā jebkurš cits eksportētājs », un neesot zināms, vai Latvijas ekonomika bez tā iztiks. Dzirdēta arī varbūtība, ka A. Šķēles interese slēpjas apstāklī, ka starp viņa nesen no advokāta Jāņa Lozes pārņemtajām kredītsaistībām ir vairāku miljonu latu aizņēmumi, kas lata devalvācijas gadījumā kļūtu «neticami lēti».

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc pēdējiem A. Šķēles šāda veida izteikumiem intervijā Latvijas Radio atklāti paziņoja, ka cilvēkiem, kuri aģitē par lata devalvāciju, pēc viņa domām, «ir lieli eiro resursi» un viņi «būtu laimīgi, ja viņiem būtu tāda iespēja uz šo devalvāciju nopelnīt ».

Tomēr banku cilvēku aprindās ir arī dzirdams arī viedoklis, ka aiz A. Šķēles retorikas neslēpjas tik daudz sazvērestības teorijas par viņa lielo finansiālo ieinteresētību, cik vēlme sevi pozicionēt kā «talantīgu ekonomistu », uzskatot, ka lēmums par lata devalvāciju būtu pareizs. Kāds finansists, kurš nevēlējās, lai uz viņu atsaucas, Neatkarīgajai norādīja, ka nopelnīt uz lata devalvāciju var jebkurš un, pēc viņa domām, diez vai A. Šķēlem šeit būtu kādas īpašas priekšrocības. «Svarīgi vienkārši ir zināt iepriekš, ka devalvācija notiks,» saka eksperts. A. Šķēles korporatīvās saites un lielā ietekme politiskajās aprindās un valsts pārvaldē tomēr ļauj pieņemt, ka viņš par šādu soli uzzinātu pietiekami savlaicīgi.

20. martā A. Šķēle par lata devalvāciju ierunājās LTV raidījumā 100. pants, paužot uzskatu, ka šobrīd notiekošā cilvēku ieņēmumu devalvācija, pateicoties valdības veiktajiem visu veidu izdevumu samazinājumiem, ir sociāli daudz smagāks un nepatīkamāks ceļš nekā lata devalvācija. Lata devalvāciju A. Šķēle aizstāvēja arī 6. maijā DnB NORD bankas rīkotajā diskusijā ar baņķieriem un uzņēmējiem. Pēc tam sekoja I. Rimšēviča asā atbilde par ekspremjera savtīgajiem nolūkiem.