Rimšēvičs: Šķēle stāsta pasakas un grib nopelnīt uz lata devalvācijas

Jau vēstīts, ka A. Šķēle uzskata, ka gadījumā, ja centrālā banka un valdība par katru cenu mēģinās noturēt lata stabilitāti, valstī sagaidāma "ilgstošas, milzīgas sociālās recesijas" un iedzīvotāji kļūs aizvien nabadzīgāki. Viņš ir pārliecināts, ka pie deflācijas latu kredītiem vajadzētu ar negatīvu procentu likmi. "Mēs pasaulē zinām - visas valstis, kur ir notikusi cenu deflācija, ir rūpējušās valdības un centrālās bankas par to, lai kredītlikmes nacionālajās valūtās un vispār pieejamās valūtās būtu tuvu nullei. [..] Šis modelis, kas pašlaik Latvijā pastāv un  ko mēģina kāds realizēt un centrālā banka aizstāvēt, nevar dzīvot, tas nav dzīvotspējīgs," uzskata Šķēle.

Likmes augstas nestabilitātes dēļ

"Diemžēl Šķēles kungs pats saprot, ka viņš stāsta pasakas, jo LB ar procentu likmēm nav nekāds sakars. Mēs šobrīd piedāvājam bankām kredītus par 5%, bankas labprāt no mums aizņemas par 5%, savukārt tālāk, ņemot vērā tos riskus, kādi šobrīd valda tautsaimniecībā, bankas uzceno šos kredītus, pieliek klāt vēl savu peļņu un riska uzcenojumu, kā rezultātā šie kredīti pārvēršas par 15, 18 un 20% kredītiem," skaidro I. Rimšēvičs. Viņš arī norāda, ka procentu likmes tiek noteiktas tirgū un naudas cena, kas ir šīs procentu likmes, atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma. "Faktiski šobrīd šī te piedāvājuma nav, bankas naudu nelabprāt aizdod, tāpēc šīs procentu likmes ir pakāpušās. Mēs skaidri redzējām, ka procentu likmes sāk stabilizēties un iet uz leju, bet pēc valdības krišanas, pēc budžeta grozījumu nepieņemšanas, pēc visas šīs te neziņas, pēc kredītreitingu samazinājuma šīs te procentu likmes sāka iet uz augšu. Un to Andris Šķēle ļoti labi zina," norāda I. Rimšēvičs.

Viņš ir pārliecināts, ka procentu likmes ir saistītas ar budžeta grozījumiem, jo, saņemot starptautisko aizdevumu, tās arī sāks iet uz leju. Bet valdības darbs pie tēriņu samazināšanas ir pārāk gauss. "Jāsaka, ka tikai ar šodienas valdības ārkārtas sēdi, kurā tiks lemts par šā gada valsts budžeta grozījumiem ledus ir nedaudz izkustējies un tas, ka Latviju bija apmeklējis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja bija apliecinājums tam, ka ne viss Latvijā uz priekšu virzās straujos tempos, lai saņemtu nākamo starptautisko aizdevumu," teic I. Rimšēvičs.

Uz devalvāciju vēloties nopelnīt

Mūsu atkopšanās no krīzes ir ASV un pārējo tirdzniecības partneru rokās, bet Latvija ar krīzi galā netiek un līdz galam neapzinās dižķibeles dziļumu un iespējamās sekas, uzskata I. Rimšēvičs. "Mēs esam gatavi izstāstīt, ka jādevalvē lats, ka šobrīd visas problēmas valstī ir radušās dēļ stabilā un mūsu mīļā lata. [..] Tā vietā, lai konsolidētu spēkus un skatītos, kā šo tautsaimniecību nostādīt uz stabilas platformas, kas nākotnē dotu jaunas darbavietas un radītu izeju, mēs šajā brīdī vienkārši musinam cilvēkus un baidām viņus ar vēl kaut kādiem nezināmiem satricinājumiem, kas varētu notikt, jo īstenībā līdzšinējā politika nav attaisnojusies," kritisks ir I. Rimšēvičs. Viņš pieļauj, ka gada beigās budžeta ienākumi varētu būt mazāki un tāpēc būs nepieciešami vēl lielāka tēriņu samazināšana, jo ekonomikas sildīšana notiekot gausi.

Viņš ir pārliecināts, ka uzstājība par lata devalvāciju ir saistīta ar šo cilvēku vēlmi nopelnīt. "Es domāju, ka šiem cilvēkiem ir lieli eiro resursi; tas būtu ļoti eleganti - viņi būtu laimīgi, ja viņiem būtu tāda iespēja uz šo devalvāciju nopelnīt. Viņi nekad, ja būtu manā vietā, neko tādu nedarītu. Bet viņi šobrīd nav šajā krēslā, tad viņiem ir iespēja bezatbildīgi par šīm tēmām runāt," uzskata I. Rimšēvičs.