Latvijā sācies jauns emigrācijas vilnis, bērni paliek vieni

"Jūtam, ka Valmieras pilsētas bērnu vecāki izbrauc darba meklējumos. Likumdošana nosaka, ka, pirms vecāki dodas uz ārvalstīm ilgāk par trīs mēnešiem, vecākiem ir jāatstāj kāda pilnvarota persona, kas viņu prombūtnes laikā ir atbildīga par bērnu. Pilnvaru var izsniegt ar bāriņtiesas akceptu, kas nozīmē, ka pirms izbraukšanas vecākiem ir jāierodas bāriņtiesā. Šogad ir izsniegtas septiņas šādas pilnvaras, taču reālais izbraukušo vecāku skaits varētu būt lielāks," pastāstīja Polka.

Valmieras rajona padomes Skolu pārvaldes speciāliste Daira Puķīte-Reinvalde pastāstīja, ka apkopotie statistikas dati liecina, ka kopš pagājušā gada septembra mācības Valmieras rajona skolās pārtraukuši 19 bērni vecumā no pieciem līdz 18 gadiem. No šiem 19 bērniem 16 bērni uz ārzemēm aizbraukuši laika posmā no šā gada janvāra līdz martam.

Kā stāsta bāriņtiesas vadītāja, novērots, ka visbiežāk vecāki vēlas aizbraukt kopā ar saviem bērniem. Gadījumā, ja vecāki pirmo reizi brauc strādāt uz ārvalstīm, aizbraucot viņi vēl nezina, vai tur paliks un iedzīvosies. Ja tomēr tā notiek, tad viņi cenšas pēc iespējas ātrāk sev līdzi aizvest arī bērnus.

"Arī tad, kad vecāki atnāk uz bāriņtiesu un informē par savu lēmu doties strādāt uz ārvalstīm, viņi runā ar mūsu speciālistiem un izvērtē, vai tiešām tā ir labākā iespēja. Tāpat tiek izvērtēts, vai tiešām bērnu nav iespējams ņemt līdzi. Ja labākais risinājums ir bērnam palikt Latvijā, tiek izvērtēts, vai persona, kuras aprūpē tiks atstāts bērns, izprot attiecīgo vecumposmu, vai viņai ir pietiekamas zināšanas un izpratne par pienākumiem, kurus tā uzņemas," akcentēja Polka.

Šāda kārtība izstrādāta tādēļ, lai visas puses būtu informētas un zinātu, kur nepieciešamības gadījumā meklēt atbalstu. Bāriņtiesa par šo kārtību informē skolas un citos veidos šo informāciju nogādā līdz vecākiem. Neskatoties uz to, joprojām gadās, ka vecāki steigā aizbrauc un attopas, ka nevienam nav atstājuši juridisko pārstāvību pār bērnu.

"Juridiskā pārstāvība var noderēt visdažādākajās situācijas - bērnam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, viņam ir jāizbrauc ārpus valsts vai jāsaņem pase. Gadās arī nepatīkamas situācijas, piemēram, bērns nonāk saskarsmē ar policiju. Arī tad ir vajadzīgs kāds, kas ir par bērnu atbildīgs," skaidroja Polka.

Šā gada martā Valmierā trīs nedēļu laikā deviņus gadus vecs zēns skolasbiedriem nozadzis sešus mobilos telefonus. Zēna māte strādā ārzemēs un mājās atbrauks tikai uz Lieldienām. Līdz tam policija nevienam nevar noformēt protokolu un neviens nav atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu cietušajiem.

Polka izsaka cerību, ka šādi gadījumi neatkārtosies un vecāki atcerēsies, ka pirms izbraukšanas jānokārto svarīgas juridiskas lietas bāriņtiesā. Tai pašā laikā viņa uzsver, ka nevar apgalvot, ka bērni, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm, izdara vairāk likumpārkāpumu nekā bērni, kuru vecāki dzīvo Latvijā.

"Emocionāli tas ir slikti, ka bērns paliek viens Latvijā, jo viņš jūtas pamests. Attālums šķir, un šajā gadījumā tieši bērns ir tas, kas cieš visvairāk. Esmu novērojusi arī to, ka bērniem, kuru vecāki atrodas ārvalstīs, ir lielāka motivācija labāk mācīties un uzvesties, lai vecāki ar viņiem varētu lepoties. Taču bērnam ir grūti gaidīt, cerēt un ilgoties, tādēļ vispirms ir rūpīgi jāapsver, vai aizbraukšana ir vienīgais un labākais risinājums," uzskata Polka.