Kā politiķis Žuravļovs suņus moka

Māju kooperatīvs "Salenieki" atrodas kilometrus divdesmit no Rīgas Mazās Juglas krastā. Vienā no mājiņām divatā ar vīru arī dzīvo mājsaimniece Līga Stikāne. Viņiem tieši kaimiņos divi zemes gabali pieder politiķim, partijas jeb "Politiski patriotiskās apvienības "Dzimtene"" līderim un valūtas maiņas uzņēmuma "Marika" ģenerāldirektoram Jurim Žuravļovam. Uz viena zemes gabala atrodas māja, uz otra – nepabeigta vasaras mājiņa. Mājā vēl pirms diviem gadiem dzīvojis pats Žuravļovs, tagad gan tur parādoties ļoti reti, taču ik pa laikam īpašumā ierodoties sveši cilvēki, kas stādoties priekšā kā Žuravļova strādnieki, bet pēdējo pusotru mēnesi arī tie nav manīti. Viss it kā būtu jauki, ja vien abus īpašumus nebūtu pārņēmuši suņi.

Kad nesen tur ierados kopā ar L. Stikāni, pārliecinājāmies, ka viena no septiņām kucēm sētā nupat dzemdējusi un suņu skaits palielinājies līdz 13. Pēc divām dienām izrādījās, ka dzemdējusi vēl viena kuce.

Kā stāsta L. Stikāne, suņu epopeja sākusies apmēram pirms sešiem gadiem, kad J. Žuravļovs atvedis vienu kucīti, kas apbērnojusies, pēc tam viss gājis pa nekontrolētu konveijeru. Pats J. Žuravļovs un strādnieki te bijuši, te pazuduši, bet suņi palikuši.

"Sākumā Juris Žuravļovs ar mani vienojās, ka gādāšot suņu barību un es suņus barošu, bet solījumu ilgi neturēja un barību neveda.

Bieži viņam zvanīju, bet beigās viņš vairs necēla telefonu. Kad viņš reiz bija atbraucis, mans vīrs aizgāja pie viņa parunāt, bet saņēma tikai rupjas krievu lamas," stāsta L. Stikāne. "Esmu zvanījusi dzīvnieku aizsardzības biedrībai "Dzīvnieku SOS", dzīvnieku patversmēm, bet tur man atbild: kamēr suņi nemirst badā vai nav galīgi slimi, mēs privātīpašumā tos aiztikt nevaram."

Kad L. Stikāne pēdējoreiz runājusi ar strādnieku, kas ieradies J. Žuravļova īpašumā, viņš esot teicis, ka saimnieks viņam jau trīs mēnešus algu neesot maksājis, tāpēc neesot par ko nopirkt suņiem barību.

Bet kāpēc jums tie suņi jābaro? – jautāju L. Stikānei. "Kā var nebarot? Viņi pie žoga pieceļas pakaļkājās, skatās acīs. Dodu to, ko varu atļauties: kaulus, ādas, lētu suņu barību, maizi. Kaimiņi arī paretam suņiem iedod ko ēdamu. Kad Žuravļovam teicu, ka kucītes vajadzētu vismaz sterilizēt, viņš gudri paskaidroja, ka to nevarot darīt, jo tad viņš netikšot debesīs..."

Mana saruna ar J. Žuravļovu ilga minūti – ilgāk viņš runāt nevēlējās.

– Es gribētu jūs apsveikt, ka jūsu suņu skaits pieaudzis.

– Ko, ko?

– Biju "Saleniekos" – jums taču tur ir mājas?

– Jā.

Jūsu sunenei piedzimuši pieci kucēni…

– Kaimiņu suns varbūt atnācis...

– Nē, kaimiņi saka, ka tas ir jūsu suns, turklāt piecas kuces taču dzīvo jūsu īpašumā sētā aiz žoga. Man stāsta, ka jūs suņus nebarojat un par tiem nerūpējaties.

– Ko?

– Nebarojat.

– Kā nebaroju?! Sargs katru dienu brauc. Sakiet atklāti, ko gribat man pateikt?

– Gribēju noskaidrot, kas jums tur ir par problēmu.

– Tur nav nekādas problēmas! Čau!

***

Uzziņa

Kā paskaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku aizsardzības daļas vadītājas vietniece Līga Arājuma, šādos un citos gadījumos, kad ir fakti vai aizdomas, ka dzīvniekiem tiek darīts pāri vai netiek ievērotas labturības prasības, jāraksta vai jāzvana tuvākajai PVD pārvaldei, nosaucot adresi un faktus. Tad uz notikuma vietu izbrauks PVD darbinieki. Ja dzīvnieku īpašnieks nevēlas sadarboties ar PVD darbiniekiem, tiek lūgta palīgā policija. Katrs gadījums ir īpašs, un kā tādu to arī izvērtē PVD darbinieki. Sods par pārkāpumiem ir no brīdinājuma līdz naudas sodam privātpersonām Ls 500, juridiskām personām – Ls 1000. Nopietnos gadījumos tiesa var lemt par dzīvnieku izņemšanu uz laiku vai konfiskāciju.