Latvijai draud jauns narkotiku vilnis

Šobrīd situācija kļūst dramatiska, jo ekonomiskā krīze, no vienas puses, "apcērp" līdzekļus drošības un veselības iestādēm, no otras – veicina jau tā pārsātinātā narkotiku tirgus noietu.

Pērn Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde sadarbībā ar teritoriālajām policijas pārvaldēm no nelegālās aprites izņēma narkotikas, kas atbilst 510 927 individuālajām devām. Vielu vērtība ir vairāk nekā miljons – aptuveni 1 123 635 latu. Tomēr tā ir tikai niecīga daļa no reālā noziegumu skaita, jo ar narkotiskajām vielām saistītie pārkāpumi ir latenti. Proti, policija atklāj tik gadījumu, cik spēj – to patiesais daudzums nav izzīlējams pat kafijas biezumos.

Narkotiku patēriņš pieaug

"Situācija ir smaga un būs vēl smagāka. Pērn noziegumu skaits, salīdzinot ar 2007. gadu, dubultojās – tie bija vairāk nekā 1200 gadījumu. Šogad janvārī vien esam reģistrējuši 99 pārkāpumus, kas saistīti ar apreibinošajām vielām. Jāpiebilst, ka tieši narkotiku ietekmē notiek arī lielākais vairums citu noziegumu – slepkavības, laupīšanas, zādzības," stāsta Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja priekšnieks Aivars Lapiņš.

"Narkotiku pieaugums vērojams gan tranzīta plūsmā, gan pašu patēriņam paredzētajām vielām. Dzīve šobrīd kļūst stresaināka, tiem, kuri nav atlaisti, darbā ir lielāka slodze. Lietošanu var veicināt arī personīgi apstākļi. Nenoliedzama ir arī Šengenas zonas ietekme. Visas paaudzes attīstās pa spirāli – katra nākamā lieto arvien stiprākas apreibinošās vielas. Pieļauju, ka varētu pieaugt arī pašnāvību skaits," prognozē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieks Ēriks Zaļenieks.

"Saasināšanos lielā mērā ietekmē sociālais fons. Narkotikas ir vieglākais un perspektīvākais peļņas avots, jo klienti būs vienmēr – viņi neēdīs, bet nopirks kārtējo devu. Domāju, ka būs arvien vairāk jauniešu, kuri nonāks stresa situācijās un vēlēsies apreibināties. Vecākiem pašiem ir problēmas, un viņi nevar bērniem veltīt pietiekami daudz laika," stāsta Rīgas Atkarības profilakses centra direktore Aelita Vagale.

Situāciju nākotnē var pasliktināt dažādu lobiju darbība, piemēram, atvieglojot alkohola tirdzniecību. Tas nav nereāli, jo krīzes apstākļos valstij būs nepieciešami ienākumi, no kuriem daļu var iegūt no alkohola nodokļa. Rehabilitācijas iestādēs tiek pacelta maksa par gultasvietu, savukārt policijai atņem gan tehniskos, gan cilvēku resursus. Narkomānija līdzīgi kā tūkstošgades mijā draud kļūt par epidēmiju, jo šobrīd aizliegtās vielas lieto un tirgo visdažādākā vecuma abu dzimumu cilvēki – pat grūtnieces.

Tirgus ir pārsātināts

Salīdzinoši līdz pat astoņdesmitajiem gadiem narkotiku Latvijā gandrīz nebija. Tie, kuri vēlējās mākslīgi apreibināties un kuriem alkohols bija par švaku, nepieciešamās vielas ieguva no magonēm. Nedz LSD, nedz amfetamīns nebija pieejams. Tikai astoņdesmito gadu otrajā pusē ar slepenu pavēli tika izveidota pirmā narkotiku apkarošanas nodaļa, kurā bija trīs cilvēki. Šobrīd to likuma kalpu skaits, kuri cīnās "frontes līnijās", palielinājies simts un vairāk reižu. No Eiropas Latvijā ieplūst sintētiskās narkotikas, no Afganistānas un Krievijas – heroīns. Narkomāni ir likuma pārkāpēji bez kvalifikācijas (profesionālajām iemaņām) – viņi zog, laupa, sit un slepkavo, nereti brutāli. Kāds iesaistās biznesā, jo vēlas nopelnīt savai devai, citam tas ir piepelnīšanās avots, "prēmija" pie godīgā ceļā nopelnītas algas. Noziegumu shēmas, salīdzinot ar agrākajām, ir krietni mainījušās. Piemēram, marihuānas audzētāji Kuldīgā elektrību ņēma no mājas, tāpēc bija viegli noteikt rūpala darbības sākumu, jo "biznesmeņus" nodeva milzīgie elektrības rēķini. Turpretī nākamā audzētava nodrošinājās ar dīzeļģeneratoru, tās vērtība – aptuveni 60 000 latu. Tomēr retais mūsdienās glabā lielu daudzumu narkotisko vielu. No piegādātāja līdz pircējam prece iziet caur aptuveni pieciem līmeņiem, un katrā no tiem pieaug uzcenojums. Pārkāpējus noķert ir grūti, jo tiek lietoti norunāti signāli, iesaistīti nepilngadīgie, tirgo pat no bērnu ratiņiem. "Točkām" ir metāla durvis, restoti logi, lai reida gadījumā paspētu vielas sadedzināt vai noslīcināt kanalizācijā. A. Lapiņš stāsta: "Agrāk ieveda gramus, tagad kilogramus. Tirgus ir pārsātināts, un tajā iekļūt ir grūti. To secinām pēc dažām neatklātām slepkavībām, šaušanām – nojaušam, ka tā ir bandu savstarpējā izrēķināšanās. Arī aizturēšanas brīdī noziedznieki ir agresīvi, pāris reižu ir šauts uz policistiem ar kaujas pistolēm. Viņi nesaprot, kas aiztur – policija vai bandīti, tāpēc tā "raustās"."

Vēl pirms aptuveni diviem gadiem pēc lielāka narkotiku izņemšanas gadījuma tika novērots, ka tabletes cena pacēlās no pieciem līdz septiņiem latiem, taču šobrīd svārstības nenotiek. Tas apliecina, ka ir stabils pieprasījums un tirgū preces pietiek. 2007. gada janvārī Rīgā tika noķerti 54, pērn 131, bet šā gada pirmajā mēnesī jau 159 narkotiku lietotāji. Arvien populārākas kļūst sintētiskās vielas, jo tās ir vieglāk izgatavot: uzvaras gājienu sācis metamfetamīns, amfetamīnu atstājot otrā plānā. Tomēr Latvijā nopērkamās narkotikas nav "augstākā labuma", jo tirgoņi tās atšķaida ar neitrālām vielām, lai varētu palielināt peļņu. Piemēram, 2008. gadā Valsts policijas izņemtajam heroīnam aktīvās vielas bija no 9 līdz 14%, savukārt metamfetamīnam no 16 līdz 49%. Būtu lieki moralizēt, ka narkotikas saēd veselību, tomēr jāatgādina, ka piemaisījumi bieži vien ir indīgāki par apreibinošo vielu (slavenā filma "Mušpapīrs", kurā kāds jaunietis sev injicēja ar žurku indi "atšķaidītas" narkotikas).

Dīleri kļūst nekaunīgi

Latvijas mērogam viens vai divi kilogrami heroīna ir liels daudzums, taču ne reizi vien vidējais izņemto vielu rādītājs ir pārsniedzis pat desmit reizes. Piemēram, sadarbībā ar Zviedrijas kolēģiem tika atsavināts 21 kilograms amfetamīna, kas ir Zviedrijas nacionālais rekords! Tomēr šis nebūt nav brangākais guvums; kopā ar Krievijas dienestiem no aprites pērn tika izņemti 34,7 kilogrami kokaīna. Šie ir atsevišķi uzplaiksnījumi, globālā mērogā Latvija ir mazs narkotiku tranzīta posms. Lielākā daļa preces paliek Holandē, pēc tam to sūta uz citām Eiropas valstīm. Caur Latviju narkotikas nogādā Igaunijā un Skandināvijā, stāsta Ē. Zaļenieks. "Bija posms, kad par kurjeriem aktīvi izmantoja jauniešus, taču pēdējās aizturēšanas liecina, ka atgriežas rūdītie noziedznieki, kuri agrāk sodīti par slepkavībām, zādzībām un citiem pārkāpumiem. Turklāt viņi kļūst pat atklāti nekaunīgi, piemēram, pēdējā aizturēšanā narkotikas bija ieliktas maisiņā kopā ar Lietuvā pirktu alu un novietotas šofera blakussēdētājam pie kājām," viņš atceras. Tomēr pārsvarā narkotiku transportētāji ar izdomu ir uz "tu". Piemēram, vielas bijušas noslēptas mehāniskās ātrumkārbas pārslēgā, katafalkā, salonā, pat ugunsdzēšamajā aparātā. Spilgtākais gadījums, ko atceras Ē. Zaļenieks, – narkotiku paciņas bija iemetinātas auto karkasā un tās atrast izdevās tikai tad, kad auto bija sagriezts lūžņos. "Parādās nebijusi tendence – narkotiku transportētāji tiek atklāti pat regulāru pārbaužu laikā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes rīcībā ir mobilās patruļas, kas var nosegt visus Latvijas robežpunktus 30 līdz 40 minūtēs. Personāls ir profesionāli apmācīts un nereti spēj atklāt narkodīlerus pat ar sarunas palīdzību. Tomēr šos speciālistus noturēt ir grūti – aptuveni 30 procenti darbinieku iet prom no VID, jo specifiskās nodokļu un citas zināšanas ir labs ieguvums, piemēram, juristiem. Lielākā daļa policijā strādā patriotisma dēļ."

Policijai veicas arvien labāk

Visās narkotiku apkarošanas iestādēs vērojami statistikas uzlabojumi – arvien vairāk aizturēto noziedznieku, arvien lielāks izņemto vielu daudzums. Tas panākts, pateicoties savstarpējai sadarbībai, jo beidzot otrā plānā nolikta konkurence. Agrāk bija gadījumi, kad vietējie dienesti nedalījās ar informāciju, jo slavas laurus vēlējās tikai sev. Savukārt darbiniekus motivēja prēmijas 1,2 algu apmērā gadā, tomēr jau kopš pagājušā gada tās ir likvidētas. Ekonomiskā krīze neiet secen arī narkotiku apkarotājiem. Piemēram, šobrīd VID Muitas kriminālpārvaldei ir atņemta daļa finansējuma, tomēr pozitīvi, ka saglabāts darba resurss. "Narkotiku apkarošana ir prioritāte, un tai finansējumu nost ņems pēdējai. Izskanējušas baumas, ka muitai vairs nebūs suņu. Būs!" apliecina Ē. Zaļenieks. Viņš norāda, ka darba uzlabošanai būtu nepieciešams atrast papildu finansējumu virsstundu apmaksai, jo pārsvarā darbs notiek naktīs. Būtu vēlams ieviest jaunas vēsmas arī Policijas akadēmijā, jo pagaidām operatīvās iemaņas absolventiem ir vājas. Būtiski ir nodrošināt diennakts ekspertīzes, bet reorganizācijas ietvaros samazināti līdzekļi Tiesu ekspertīzes centram, tāpēc tas vairs nav iespējams. Piemēram, ja piektdienas pēcpusdienā tiek izņemta prece, var nepaspēt dabūt eksperta atzinumu, bet ar miltu maisu iet pie tiesneša nav vērts. Ē. Zaļenieks uzsver: "Nepieciešams arī vairāk informēt sabiedrību par narkotiku kaitīgumu, tam līdz šim pievērsts pārāk maz uzmanības."

Izglīto jau bērnudārzā

Šogad beidzās Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programma, savukārt jaunā dienas gaismu ieraudzīs tikai nākamgad. Tātad 12 mēnešus par narkotiku profilaksi teorētiski gādās tikai Rīgas Atkarības profilakses centrs (RAPC). Kad to 2000. gadā izveidoja, pieejams bija tikai bezmaksas uzticības tālrunis. Šobrīd centrā ir 14 konsultanti, kas strādā ar 140 skolām, vada korekcijas grupas, veido motivācijas programmas, kā arī apmāca skolotājus, policistus un sociālos pedagogus. Rīgā ir četri kabineti, kuros bez maksas gan pieaugušie, gan bērni var iegūt informāciju par atkarībām.

"Skolās nestāstām, ka lietot narkotikas ir slikti, bet aicinām bērnus uz diskusiju. Turklāt uz vienu klasi ejam atkārtoti divas vai trīs reizes. Pa uzticības tālruni bieži zvana vecāki, kuru bērni atgriezušies pēc tusiņiem un ir aizdomas, ka viņi varētu būt narkotisko vielu reibumā. Ejam reidos kopā ar policiju, mēģinām reaģēt, kamēr bērni vēl nav slimi (par atkarībām speciālisti runā jau bērnudārza līmenī, galvenokārt izglītojot vecākus). Mehānisms darbojas ļoti labi," vērtē centra direktore Aelita Vagale. Pieredze rāda, ka izglītošanu atstāt tikai brīvprātīgo organizāciju ziņā nevar, jo bijuši gadījumi, kad par narkotiku ietekmi solītas lekcijas vietā notiek politiskā un reliģiskā aģitācija.

"Jaunieši saka, ka viņus interesē personīgā pieredze. Taču, ja klases priekšā stāv bijušais lietotājs, kurš stāsta, kā izārstējies un šobrīd vada uzņēmumu, būtībā notiek narkotiku reklāma. Ja pastāsta, ka no vienas vielas zudusi apetīte, tad jauniete ar svara problēmām pēc lekcijas noteikti gribēs zināt, kur to var dabūt," uz kļūdām norāda centra direktore.

Problēma aktuāla 2,4% deputātu

Par spīti pieredzei un starptautiskajam novērtējumam, arī profilakses centra nākotne ekonomiskajā situācijā rādās neskaidra, jo tas reorganizēts, neņemot vērā speciālistu ieteikumus. Rīgas dome atbalstījusi tā pievienošanu Labklājības departamentam, kas varētu ietaupīt apmēram 60 000 līdz 70 000 latu gadā, samazinot administratīvo darbinieku skaitu par gandrīz desmit štata vietām. RAPC direktore norāda, ka viņai gan nav zināms, ka centrā strādā tik daudz administratīvo darbinieku. Pašlaik RAPC ir viens grāmatvedis, jurists, kurš veic personāla atlases darbu, un katrā konsultāciju kabinetā pa apkopējai. Aizdomīgu šo apvienošanu dara fakts, ka jezga ap centra reorganizāciju velkas jau vairākus mēnešus. Sākotnēji to vēlējās pievienot Izglītības departamentam, pēc tam Labklājības departamentam, tad atkal Izglītības departamentam, un beigu galā "futbolēšanās" noveda atpakaļ pie Labklājības departamenta.

"Galvenā iebilde ir tā, ka netika izveidota darba grupa, kurā ar ekspertu piedalīšanos nolemtu par reorganizācijas mērķi un ieguvumiem – līdzīgi kā apvienojot Vides un Attīstības departamentu. Neredzu zaudējumu, ja centrs paliktu līdzšinējā statusā. Budžets mums ir piešķirts (366 000 latu gadā), esam gatavi to samazināt vēl vairāk (iepriekš jau tas "noīsināts" par 20%)," uzsver centra direktore. Viņa pret pievienošanu Labklājības departamentam izturas skeptiski, jo RAPC ir izglītības iestāde ar atbilstošu sertifikātu: "Ir šaubas, vai Labklājības departamentā būs gatavi uzņemties mūsu administratīvās funkcijas par velti un par to pašu algu darīt lielāku darbu. Pat ja noticam pašreizējās vadības solījumiem, ka viss tiks saglabāts, var nākt cits direktors, kurš pateiks, ka narkotiku profilakse nav svarīga un nauda nepieciešama pabalstiem." Protestējot pret šādu mehānisku apvienošanu, mēram Jānim Birkam tika aizsūtīta vēstule no Eiropas pilsētu pret narkotikām starptautiskā biroja, kā arī sociālo pedagogu un psihologu atbalsta vēstule. Zīmīgi, ka uz diskusiju, kurā tika skaidrota situācijas nopietnība, ieradās 2,4% jeb pieci no visiem 60 deputātiem.

Iespējams, ka pārsteidzīgais lēmums novedīs pie tā, ka profilakses centrs pēc vairākiem gadiem būs jārada no jauna.