LPP/LC nākamajā Saeimā vēlas iegūt 20 vietu un sola 500 Ls algas
Latvijas Pirmās partijas, Latvijas ceļa un reģionālo partiju (LPP/LC/RP) apvienība nākamajā Saeimā vēlas iegūt vismaz 20 vietu, iepazīstinot ar deputātu kandidātu sarakstiem, atzina LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Tas nozīmē, ka Saeimā būtu jāiekļūst trešajai daļai no apvienības 62 piedāvātajiem kandidātiem.
[4]
11.07.2006 06:41
Līdzšinējie reitingi gan neliecina par labu šādām prognozēm. Jāatgādina, ka tikai jūnijā pēc ilgāka pārtraukuma vēlētāju atbalsts, pēc Latvijas faktu datiem, nedaudz pārsniedza 5%. Vēl maijā par LPP/LC bija gatavi balsot tikai 3,9%, kas lika skeptiski raudzīties uz apvienības izredzēm vispār iekļūt Saeimā.
Taču LPP ne tikai cer uz ievērojamu vietu skaitu, bet arī uz iespēju veidot nākamo valdību. Apvienība par premjera kandidātu gan vēl neesot vienojusies, taču, visticamāk, tas varētu būt LPP izvirzītais A. Šlesers.
Viņš arī būs līderis divos no pieciem vēlēšanu apgabaliem LPP/LC/RP sarakstā. Kurzemē tas būs bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Savukārt Zemgalē un Vidzemē līderība atvēlēta LC cilvēkiem – attiecīgi Andrim Bērziņam un integrācijas lietu ministrei Karinai Pētersonei. Minētie partiju pārstāvji, kā arī LC priekšsēdētājs Ivars Godmanis, Krišjānis Peters un Dzintars Jaundžeikars startēs visos vēlēšanu apgabalos.
Kā iepriekš solījuši, apvienība savus sarakstus veidojusi, liekot pamīšus LC un LPP pārstāvjus. Taču reģionālo partiju pārstāvji nevienā vēlēšanu apgabalā nav ielikti pirmajās vietās. Augstākā pozīcija tikusi Daugavpils rajona partijas Mēs savam novadam pārstāvim Vitālijam Aizbaltam – astotais numurs Latgales vēlēšanu apgabalā.
I. Godmanis gan uzsvēra, ka cilvēku no reģioniem sarakstos ir daudz. Piemēram, bijušie LC pārstāvji: Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis, Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājas vietniece Māra Bite, Cēsu mērs Jānis Beikmanis, kā arī Jēkabpils domnieks no LPP Edgars Lamba un citi.
Vakar prezentēta arī LPP/LC/RP programma. Desmit gadu laikā apvienība sola panākt attīstītajām rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni, turpmāko četru gadu laikā Latvijas iedzīvotājus nodrošināt ar vidējo algu 500 latu, bet pensiju – 200 latu apmērā, kā arī samazināt nodokļus un pabeigt pašvaldību reformas. Ja neatnāks, A. Šlesera vārdiem runājot, kāds dīvains satiksmes ministrs, tad turpināšoties arī labi iesāktā satiksmes attīstība. A. Šlesers arī atzina, ka, rūpējoties par jaunatni, varētu dibināt arī Sporta ministriju, kuras pārziņā būtu bērnu un jauniešu lietderīga nodarbinātība. Jāatgādina, ka pirms neilga laika A. Šlesers runāja arī par Būvniecības ministrijas nepieciešamību.
atbildēt
0
