Šīns: "Valstij būtu jāatpērk hipotēkā ņemtie dzīvokļi"

"Ideja par atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem noteikti ir atbalstāma, tomēr ir jāievēro vienlīdzības princips. Jāatbalsta gan tie, kas kredītu ņēmuši pagātnē, gan tie, kas to vēl tikai grasās darīt. Tāpat atbalsts būtu jāpiemēro tikai tiem, kas aizņēmušies viena mājokļa iegādei, jo nav pieļaujama spekulantu finansēšana par nodokļu maksātāju naudu," laikrakstam norādījis "DnB Nord bankas" prezidents Andris Ozoliņš.

Baņķieris uzsver, ka atbalsta instrumenti var būt dažādi, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaides. Tāpat līdzekļi varētu tikt ieguldīti nekustamā īpašuma tirgus veicināšanā.

Gandarījumu, ka "valdība beidzot attapusies", pauž SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Viņš norāda, ka cilvēki ir paņēmuši kredītus, un šobrīd viņu saistības ir trīsreiz lielākas nekā īpašumu vērtība, turklāt kredītus ir ņēmušas tieši ekonomiski aktīvās mājsaimniecības. "Atstāt tās divvientulībā ar šo problēmu ir nepareizi," akcentē Šīns.

Kā uzskata Šīns, problēmas tomēr nevar atrisināt, manipulējot ar nodokļiem, un ir nepieciešami daudz radikālāki risinājumi. "Manuprāt, valstij vajadzētu uz zināmiem noteikumiem atpirkt visus tos īpašumus, ko mājsaimniecības nopirkušas par neadekvātajām cenām, un uztaisīt akciju sabiedrību, kur šie īpašumi desmit gadus stāv un gaida atgriežamies labākus laikus tirgū. Tie apmēram 15 miljardi, kas izdalīti hipotekārajiem kredītiem, ir jāizvāc no tirgus, lai viss varētu atsākt normāli funkcionēt," skaidro uzņēmējs.

Kā brīdina "Latvijas Krājbankas" prezidents Mārtiņš Bondars, finanšu krīze drīzumā var pārvērsties par sociālu krīzi, tādēļ valdībai ir rūpīgi jāanalizē situācija. Ja cilvēki, kas zaudē darbu vai kuru ienākumi samazinās, pazaudē arī mājokli, tad, visticamāk, Latvijas ekonomika zaudēs šos cilvēkus pavisam.

Baņķieris uzsver, ka no valdības rīcības ir atkarīga visa nekustamo īpašumu nozare, kurā ietilpst arī būvniecības kompānijas un būvmateriālu ražotāji. Ar to saistīta ir arī finanšu industrija.

"Atbalsta sniegšanai varētu būt dažādi veidi, kredītiestādēm gana labs instruments būtu, piemēram, valsts garantija kredīta atmaksai," norāda Bondars.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa pozitīvi vērtē valdības ieceri.

"Jau iepriekš esam norādījuši, ka lielākajā daļā valstu, īpaši Eiropas Savienībā, ir mehānismi, kā nepieļaut, ka mājsaimniecības nonāk līdz bankrotam. Piemēram, Somijā patērētājiem tiek piedāvāta palīdzība ģimenēm budžeta plānošanā un kredīta jautājuma risināšanā tajos gadījumos, kad ģimene vēl ir spējīga to izdarīt," stāsta Vītoliņa. "Nopietnāks līmenis jau ir sadarbība ar komercbankām, tiek veidoti fondi, kas cilvēku vietā atmaksā kredītus, ļaujot mājsaimniecībām maksāt par tiem vēlāk."