KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Vaškeviču

Kā aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka VID amatpersona laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam, lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos mantiskos darījumos, kā arī valsts amatpersonas deklarācijās sniegusi nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.

Kriminālprocesā iegūtie materiāli liecina, ka VID amatpersona laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam izmantojusi juridisku un fizisku personu banku kontiem piesaistītas maksājumu kartes un tādā veidā izlietojusi kopumā 93 858 latus. Minētajā periodā VID amatpersona veikusi un valsts amatpersonas deklarācijās nav sniegusi ziņas par deviņiem darījumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēneša algas.

KNAB rīcībā esošā informācija dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka VID amatpersona, veicot ārvalstīs darījumus ar maksājumu kartēm un izmantojot naudas līdzekļus no citu personu banku kontiem, guvusi ienākumus un nav tos norādījusi valsts amatpersonas deklarācijās. Tādējādi amatpersona ir sniegusi nepatiesas ziņas par iepriekšējos gados gūtajiem ienākumiem lielā apmērā.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina sākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto VID amatpersonu pēc Krimināllikuma (KL) 326.panta 1.daļas - par mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kurai tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts. Minētais likuma pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt arī pēc KL 219.panta 2.daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Šis likuma pants paredz vainīgo personu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar to, ka Satversmes aizsardzības birojs Vaškevičam liedza pielaidi valsts noslēpumam un šo lēmumu nemainīja arī Ģenerālprokuratūra, VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns viņu no Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un VID vadītāja vietnieka pienākumu izpildītāja posteņa iecēla sava vietnieka amatā.

Patlaban Vaškevičs pārrauga Stratēģiskās attīstības pārvaldi un Iekšējā audita pārvaldi.