Jānis Domburs aiziet no LTV

Žurnālists var turpināt darbu "Kas notiek Latvijā?" līdz šī gada beigām, pagarinot esošo līgumu, ja tiks nodrošināta vismaz nepieciešamā daļa no resursiem turpmākai darba attīstībai.

Taču Domburs pastāstīja, ka otrdien sarunu laikā LTV palikusi pie šā gada maijā definētajām pozīcijām, bet žurnālists pie sava viedokļa, kura izpaudās sarakstes viedā ar LTV vairāku mēnešu laikā, turklāt abas puses nav spējušas vienoties par priekšvēlēšanu debašu raidījumam nepieciešamajiem resursiem, informēja žurnālists

"LTV nemainīja nevienu punktu un nepiekrita manis piedāvātajam kompromisam. Viņi turpināja teikt, ka LTV vairāk nav resursu," teica žurnālists.

"Jūtu atbalstu no sabiedrības puses, bet neredzu iespēju par katru cenu cīnīties, lai iegūtu tos resursus, kas raidījumam būtu nepieciešami. Trūkst spēka vienam to vezumu vilkt, it sevišķi brīdī, kad pietrūkst resursu attīstībai. Man gribētos, lai raidījums attīstās - ienāk jauni cilvēki, kas piedalās debatēs, kā arī nodrošināt lielāku interaktivitāti un raidījumu izvērst internetā," sacīja Domburs.

Līdz ar to žurnālists sacīja, ka tagad viņš ir atvērts darba piedāvājumiem gan no mediju vides, gan no citām nozarēm.

Atskatoties uz paveikto piecos raidījuma "Kas notiek Latvijā" ētera gados, Domburs pauda gandarījumu, ka viņš "ir ielicis Latvijā publisko debašu tradīciju. Man ir nācies runāt gan ar citu Baltijas valstu kolēģiem, gan ar kolēģiem no Ukrainas - viņiem nekā šādam raidījumam līdzīga nav."

Domburs tāpat ir gandarīts par to, ka raidījuma tapšanas gaitā viņam ir izdevies aptvert plašu sabiedrisko un politisko tēmu spektru un, viņaprāt, nav novērota tendence, ka tēmās būtu pārlieku liela politizācija. "Šajos gados esmu spējis saglabāt balansu," viņš sacīja.

Žurnālistam ir skumji par to, ka "LTV iekšienē valda liels separātisms, jo tur katrs strādā pats par sevi - pietrūkst iekšējas redakcionālas kopdarbības starp raidījumiem, plānošanu, tēmu pēctecību un atsaucēm," sacīja Domburs.

Domburs esot atkārtoti LTV vadību aicinājis uz konceptuālu un argumentētu viņa priekšlikumu apspriešanu turpmākai sadarbībai, bet LTV vadības sarakste un sarunas tā arī neesot nonākušas tālāk par finansējumu.

Viņš uzsvēra, ka prasītais raidījuma budžets - pāris desmiti tūkstošu latu gadā - nav nekas nesamērīgs uz kopējā LTV budžeta fona.

"LTV finanšu piedāvājumi ir ievērojami, dažos gadījumos pat vairākkārt mazāki par manā piedāvājumā minēto, taču atšķirībā no manos piedāvājumos daudzkārt plašāk izvērstās argumentācijas par darba mērķiem un to sasniegšanai nepieciešamajiem līdzekļiem LTV piedāvājumos nav nekādu argumentu ne saistībā ar darba apjomam objektīvi nepieciešamām izmaksām, ne izmaksām darba tirgū, ne ko citu," vēstulē uzsvēra Domburs.

Viņš norādīja, ka LTV piedāvājumi pēc atkārtotiem atgādinājumiem līdztekus samaksas skaitļiem neietver pienācīgas atbildes par citiem raidījuma "Kas notiek Latvijā?" gadiem ilgi kvalitatīvam darbam nenodrošinātajiem nepieciešamajiem resursiem un aspektiem. Piemēram, studijas dizaina un aprīkojuma noformējums šajos piecos gados neesot mainīts.

"Šāda LTV pieeja rada iespaidu, ka LTV pret piedāvājumu ir sīkbodnieka stila kaulēšanās par finansēm, vai nu nesaprotot un ignorējot argumentus un demonstrējot neadekvātas ambīcijas, vai arī, iespējams, patiesībā pat imitējot vēlmi objektīvi apspriest sadarbību un ar šādu nostāju piespiežot mani neturpināt darbu LTV," norādīja Domburs.

Uz šo 7.jūnijā nosūtīto vēstuli Domburs saņēmis atbildi, kura izklāstīta triju teikumu garā vēstulē, kurā konstatēts, ka LTV nemaina savu piedāvājumu, piedāvā vienoties par raidījumu "Kas notiek Latvijā" līdz gada beigām, kā arī vienlaicīgi turpināt sarunas par tālāko sadarbību.

Uz šo vēstuli Domburs atbildējis 15.jūnijā ar atbildes vēstuli, kurā norāda, ka "LTV atbildes apjoms visdaiļrunīgāk atspoguļo LTV stilu un attieksmi".

Domburs uzsver, ka LTV 26.maija piedāvājumā "Kas notiek Latvijā?" pilnvērtīgam darbam un attīstībai nepieciešamās radošās grupas nodrošinājuma resursi ir nesalīdzināmi mazāki par viņa lūgto un argumentēto.

"LTV piedāvājums faktiski nenodrošinātu pat vienu pilnvērtīgi apmaksātu darbinieku šogad un nodrošinātu ne vairāk kā vienu laba līmeņa līdzstrādnieku nākamgad. Tā nav radošā grupa. Raidījuma vadītāja līdzšinējo autorhonorāru LTV, arī bez argumentācijas, piedāvā iesaldēt nemainīgu divus gadus, līdz pat 2007.gada beigām. Tas nav motivējoši un saskaņā ar darba samaksas tendencēm Latvijā," vēstulē raksta žurnālists.

Viņš norāda, ka arī studijas dizaina, interneta, publicitātes, informatīvā nodrošinājuma un tamlīdzīgu jautājumu attīstība no LTV puses nav definēta.

"Sarunu gaitā es samazināju sava piedāvājuma summas visās pozīcijās. Taču to nav iespējams izdarīt nesamērīgi. Taču ne šajā, ne citos LTV piedāvājumos nekad nav argumentēts, kāpēc, pēc kādiem kritērijiem šāds palielinājums, kas ir tikai ap 0,2 līdz 0,3% no LTV gada budžeta, no LTV resursiem nav atvēlams raidījumam, kuru un kura vadītāju jau vairākus gadus atzīst par vieniem no labākajiem un populārākajiem," vēstulē rakstīja Domburs.

Viņš atzīmēja, ka priekšvēlēšanu raidījumiem, "kā jau tas plašāk analizēts 7.jūnija vēstulē, bez jebkādiem pretargumentiem paredzēts par gandrīz 20% mazāks raidlaiks nekā sākotnējā piedāvājumā un par 35% mazāks finansējums nekā manā kopā ar Baibu Strautmani piedāvājumā aprēķinātais".

Pēc Dombura domām tas faktiski paredz katram no vadītājiem mazāku atalgojumu, nekā "Kas notiek Latvijā?" autoram, lai gan darba apjoms priekšvēlēšanu debašu veidošanā ir ievērojami lielāks. "Tas nav loģisks un adekvāts piedāvājums. Sarunu gaitā mēs samazinājām piedāvājuma summu līdz pat 25%, taču arī tas netiek pieņemts, nesniedzot nekādu argumentāciju."

Runājot par piedāvājumu veidot nedēļas žurnālu, Domburs uzsvēra, ka piedāvājums no LTV puses ir pilnībā bez argumentācijas saistībā ar LTV kopējo redakcionālo uzstādījumu.

"Šajā piedāvājumā tas ir būtiski un ierobežojoši atšķirīgs no iepriekš apskatītajiem un pašas LTV piedāvātajiem nedēļas apskata variantiem, jo paredz apskatīt tikai "Kas notiek Latvijā?" tematiku, līdz ar to, pat nerunājot par finansēm, pēc būtības man nav iespējams vērtēt šo piedāvājumu, kamēr LTV nedefinē konsekventu stratēģiju šāda žanra sadarbības perspektīvām," teica žurnālists.

Domburs atzīmē, ka savā 7.jūnija atbildē viņš definējis savus jautājumus, argumentus un piedāvājumus turpmākas sadarbības kompromisam līdz šā gada beigām. "Diemžēl jākonstatē, ka 9.jūnija vēstulē uz tiem LTV atbildes nav sniegusi," teica Domburs.

Domburs bija gatavs piekāpties, to darot tikai iespēju un argumentu robežās.

Viņš no televīzijas pieprasīja nodrošināt "Kas notiek Latvijā?" un priekšvēlēšanu debašu veidošanu ar argumentētiem un atbilstoši šāda darba apjomam nepieciešamiem materiāliem un organizatoriskiem un attīstības resursiem, tostarp, vismaz minimālu radošo grupu, kā arī veidot priekšvēlēšanu debates, kuru resursu nodrošinājums ir adekvāts projektiem.

Domburs uzsver: "Tā kā šie ir jautājumi par nacionālā pasūtījuma veidošanu un valsts resursu izmantošanu, būtu adekvāti, ja LTV savu pozīciju, arī par neatbildētajiem jautājumiem, skaidrotu publiski. Pagaidām tas vēl arvien notiek neargumentētu frāžu un no konteksta izrautu faktu vai skaitļu līmenī."

LTV Domburam izteiktajā piedāvājumā par 2006.gada otro pusgadu paredz turpināt veidot 19 raidījumus "Kas notiek Latvijā?", palielinot satura veidotāju izmaksas līdz 1000 latiem par raidījumu (summas pirms nodokļu nomaksas) - šo summu veido Dombura honorārs (Ls 800 par vienu raidījumu), papildus apmaksājot arī viena žurnālista darbu raidījuma izveidē (Ls 200 par vienu raidījumu),informēja LTV Biroja vadītāja Aija Krolle.

Sižeta izveides gadījumā Dombura autorhonorārs palielinātos vēl par 50 latiem. Garantētais autorhonorārs Domburam laikposmā no augusta līdz decembrim būtu 15 200 lati, tātad - Ls 3040 mēnesī, norāda LTV. Savukārt, žurnālista autorhonorārs pieciem mēnešiem būtu 3800 lati jeb 760 lati mēnesī. LTV norāda, ka iespēju robežās uzlabotu arī studijas dizainu. Televīzija ir gatava 19 raidījumu "Kas notiek Latvijā?" izveidē 2006.gada 2.pusgadā ieguldīt ap 35 000 latu. Paralēli tam LTV piedāvājums 2006.gada augustam un septembrim ietver astoņu pirmsvēlēšanu diskusiju veidošanu un vadīšanu, satura veidotājiem piedāvājot Ls 1300 par raidījumu.

Savukārt, 2007.gadā LTV piedāvājums Domburam ietver 44 raidījumu "Kas notiek Latvijā?" veidošanu, palielinot radošo grupu un piesaistot raidījuma izveidei divus žurnālistus: katra žurnālista autorhonorārs būtu 200 lati par raidījumu, Domburam saglabājot līdzšinējo samaksu. LTV Domburam izteikusi arī papildus piedāvājumu no 2007.gada janvāra veidot 44 autorprogrammas, kuras saturiski nozīmētu raidījumos "Kas notiek Latvijā?" aplūkoto tematu tālāku izpēti, analīzi, sabiedrības reakciju un atbildīgo institūciju rīcību pēc raidījumā risinātajām problēmām.

Satura veidošanas izmaksas paredzētas 600 lati par katru raidījumu, Dombura honorārs 400 lati, žurnālistu honorārs 200 lati. LTV norāda, ka maksa satura veidotājiem veidota, ņemot vērā faktu, ka raidījumu "Kas notiek Latvijā?" un Dombura autorprogrammas būtu saturiski saistītas, un abu programmu izveidē strādātu vieni un tie paši cilvēki. Tādējādi raidījuma "Kas notiek Latvijā?" komandu 2007.gadā veidotu divi žurnālisti, kuru vidējais mēneša autorhonorārs, dalot uz 12 kalendārajiem mēnešiem (44 raidījumi "Kas notiek Latvija?" un 44 autorprogrammas gadā), būtu 1100 lati mēnesī, gadā kopumā - 13 200 lati katram.

Savukārt Dombura vidējais mēneša autorhonorārs, dalot uz 12 kalendārajiem mēnešiem (44 raidījumi "Kas notiek Latvijā?" un 44 autorprogrammas gadā), būtu 4 400 lati mēnesī, gadā veidojot 52 800 latus.

LTV norāda, ka valsts televīzijas ģenerāldirektora darba samaksa ir 1500 lati mēnesī, kopā ar darba devēja sociālo nodokli gadā tā veido 22 336 latu kopsummu.

2007.gadā LTV plānojusi izmaksas "Kas notiek Latvijā?" 44 raidījumu veidošanai ap 89 000 latu, bet 44 autorprogrammu veidošanai – ap 65 000 latu. Kopumā LTV gatava ieguldīt Dombura veidotajās programmās ap 154 000 latu.

Ņemot vērā LTV valsts budžeta finansējuma apjomu, kas ir viens no mazākajiem ES dalībvalstīs un algu līmeni televīzijā, kur žurnālista vidējā darba samaksa svārstās no 60 līdz 150 latiem par raidījumu (atkarībā no raidījuma žanra un sarežģītības), kā arī darba samaksas līmeņa Latvijas valstī kopumā, LTV nespēj apmierināt Dombura finanšu prasības.

Rspektējot Dombura žurnālista talantu un darba kvalitāti, LTV ir žurnāļistam maksimāli iespējamo atalgojumu, kā arī izteikusi vēlēšanos arī turpmāk Dombura raidījumus redzēt LTV 1 programmā, skaidroja Krolle.

LETA