Pieļauj, ka juvelierveikalus apzog Latvijas kaimiņi

Pēc iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) vārdiem, “laupītājiem no Šauļiem nav problēmu šeit atbraukt”. Lai gan amatpersonas izvairās no tiešām atbildēm par to, kas varētu būt veikuši šos noziegumus, tomēr netieši tiek atzīts, ka zādzībās ir iesaistītas gan Igaunijas, gan Lietuvas un arī mūsu valsts organizētas noziedzīgās grupas.

Ciniskās un pārdroši veiktās zādzības tirdzniecības objektos ir ne tikai Latvijas, bet arī visa Baltijas reģiona problēma, norāda Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dailis Lūks.

D.Lūks pastāstīja, ka policija ir aizturējusi vairākus grupējumus aizdomās par pagājušajā gadā līdzīgi veiktiem noziegumiem, tiek pārbaudīts, vai šie noziegumi nav saistīti ar nesenajām zādzībām lielveikalos. Kā ziņo BNS, policija uzskata, ka ir lielas cerības atklāt arī pēdējās nedēļās veiktās zādzības no tirdzniecības objektiem.

Arī kaimiņvalsts policija pieļauj, ka garnadži varētu būt no Lietuvas, ziņo telekompānija LNT. Gada laikā Lietuvā kopumā apzagti apmēram 17 pulksteņu un juvilierveikalu, no tiem Latvijas pierobežas rajonos ar Lietuvu ir notikušas sešas liktenīgās zādzības, telekompānijai LNT klāstīja Lietuvas policija. "Šajos gadījumos var izdarīt pieņēmumus, ka šajos noziegumos ir līdzdarbojušies noziedznieki no Lietuvas. Taču konkrēti pierādījumi tam nav," LNT klāstīja Lietuvas policijas pārstāvis Ķestutis Tubis.

Diena jau iepriekš rakstīja, ka pēdējais noziegums notika šo ceturtdien, kad no veikala skatloga “Galerijā Centrs” tika nozagti 20 juvelierizstrādājumi. Zādzība notika agrā rīta stundā plkst.5.13. Ar cirvi tika izsists veikala skatlogs, paņemtas skatlogā izvietotās preces, bet zagļi pameta notikuma vietu aizbraucot ar motorolleru. Piektdien pēc inventarizācijas veikalā darbs atsākts, taču veikala pārdevēja nevarēja Dienu informēt par veikalam nodarītajiem zaudējumiem un turpmākajiem drošības pasākumiem.

Dienu iepriekš divi bruņoti laupītāji ielauzās tirdzniecības centrā Dole, bet pirms neilga laika līdzīga veida uzbrukumi notika arī citos Rīgas un Jelgavas lielveikalos.

Sadarbība starp apsardzes kompānijām, iekšlietu ministrijas iestādēm un pašvaldībām šobrīd ir vāja, jo viens uz otru skatās ar neuzticību,” Dienai savu viedokli izklāstīja LDBA prezidents Jānis Zeps, un esot pēdējais laiks šo neuzticību lauzt.

“Esam gatavi iesaistīties kārtības nodrošināšanā Rīgas centrā, Vecrīgā, taču, lai varētu ātri reaģēt, nepieciešami saziņas līdzekļi,” stāsta J.Zeps. Tāpēc asociācija uzrakstījusi vēstuli policijai par nepieciešamību nodrošināt rāciju ar kopēju vilni, lai operatīvi varētu nodot vai saņemt informāciju. Atbilde no policijas būšot nākamnedēļ, tomēr J.Zeps jau tagad ir visai skeptiski noskaņots. “Policija mūsu ideju “velk” jau trīs gadus,” tā J.Zeps.

Tiekoties ar M.Segliņu, asociācija varētu ieteikt arī kopēja tīkla veidošanu ar policiju. “Apsardzes firmas varētu pievienot 112 tīklam, tādējādi apsargi būtu informēti par laupīšanas gadījumiem, uzbrukumiem, un varētu ātri reaģēt. Apsardzes mašīnas stāv pusē Rīgas, un apsargi bieži vien nenoreaģē, jo par noziegumu vienkārši nezina,” skaidro J.Zeps un norāda, ka galvenais esot atrast tādu sazināšanās veidu, kas visoperatīvāk ļautu nodot informāciju.

Šobrīd tiesībsargi apsardzes firmām izsaka “ļoti nopietnus pārmetumus”, jo policija informāciju par notikušu noziegumu no apsardzes firmām saņemot novēloti, tādēļ ir praktiski neiespējami noziedzniekus aizturēt notikuma vietā.