Roze grib lopus ēdināt ar ģenētiski modificētu barību

Līdz ar to, lai gan ZM ir sava pozīcija šajā jautājumā, ņemot vērā Saeimas ELK izteikto viedokli, Latvija 15.jūlijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes balsojumā atturēsies.

Situācija, kad lēmumi ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) jomā tiek pieņemti, balstoties uz politiskiem apsvērumiem un emocijām, nevis profesionāliem, zinātniski un argumentēti pamatotiem faktiem, ir izveidojusies ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās ES dalībvalstīs, norāda ZM.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) skaidroja, ka ģenētiski modificētu soju un kokvilnu ir paredzēts izmantot lopbarības ražošanai, kas ļautu samazināt lopbarības izmaksas un atvieglot lauksaimnieku situāciju. Ministrs arī uzsvēra, ka šī soja un kokvilna nav paredzēta audzēšanai.

Tāpat Roze atsaucās uz Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes pozitīvo atzinumu. Balstoties uz to, tika sagatavota Latvijas pozīcija par atļaujas piešķiršanu to produktu izplatīšanai tirgū, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas sojas un kokvilnas, uzskatot, ka šie produkti ir droši cilvēku un dzīvnieku veselībai un nerada risku videi.

Komisijas sēdē izvērtās diskusija par ĢMO principiālu izplatīšanu. Vairāki deputāti pauda neizpratni, kāpēc ZM sagatavojusi pozīciju, kas atbalsta ģenētiski modificētu produktu laišanu tirgū, lai arī iepriekš Saeimas komisija ir paudusi principiāli noraidošu pozīciju.

2008.gada februārī Saeimas ELK noraidīja līdzīgu pozīciju par ģenētiski modificētas kukurūzas izplatīšanu tirgū.

Atbildot uz to, zemkopības ministrs atgādināja, ka Latvija ir pret ĢMO audzēšanu, bet neiebilst pret izmatošanu pārtikā un lopbarībā, izmantojot nepieciešamo marķējumu.

Atbildot uz deputātu kritiskajām iebildēm par ģenētiski modificētu produktu laišanu tirgū, ministrs arī atzina, ka tad deputātiem būtu likumdošanas līmenī jānosaka, ka Latvijā ir aizliegts izplatīt ģenētiski modificētus produktus, piebilstot, ka arī insulīns ir šāds produkts.

Deputāte Sandra Kalniete (PS) norādīja uz Orhūsas konvenciju, kurai pievienojusies arī Latvija un kura prasa lēmumus, kas saistīti ar ĢMO, nodot sabiedrības izskatīšanai. Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) norādīja uz ilgtermiņa zinātnisku pētījumu trūkumu.

Kā aģentūru LETA informēja partijas "Jaunais laiks" (JL) frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota, JL Saeimas frakcijas deputāti vērš uzmanību, ka Roze ES līmeņa diskusijās par ģenētiski modificētu produktu izplatīšanu un lietošanu pārstāv parlamenta komisijai pretēju viedokli.

Jau ilgāku laiku starp ELK un zemkopības ministru norisinājušās asas diskusijas par ģenētiski modificētas pārtikas izplatīšanu un lietošanu Latvijā. To laikā ELK vairākkārt norādījusi ministram uz argumentācijas un analīzes trūkumu, izstrādājot Latvijas pozīcijas ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē par produktu, kas satur vai ražoti no ģenētiski modificētiem organismiem, laišanu tirgū.

Risku analīzes un pamatojuma trūkuma dēļ ELK deputāti negatīvi vērtējuši ZM pozīciju piešķirt atļaujas produktu, kas satur, sastāv vai iegūti no ĢMO, izplatīšanai Latvijas tirgū.

Tāpat bažīgi par šo ieceri izteikusies arī Vides ministrija, norādot, ka, lemjot par atļauju ģenētiski modificēto produktu ievešanai, piemērojams piesardzības princips. ĢMO ietekme ir jāpēta vairākās paaudzēs, lai pārliecinātos par tā ietekmi uz cilvēka veselību, ekosistēmu un vidi kopumā, norādījuši Vides ministrijas eksperti.

"Mūs bažīgus dara pierādījumu trūkums tam, ka, piemēram, ģenētiski modificēta soja, arī tad, ja tā izmantota tikai lopbarībā, neatstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, jo lopkopības produkti tiek izmantoti pārtikā, savukārt to atkritumi nonāk vidē. Nespēdams pārliecināt deputātus par pretējo, ministrs nav saņēmis Saeimas komisijas atbalstu šai pozīcijai, tomēr pārstāv to ES," norāda Silva Bendrāte (JL).