"Diena" izvirza versiju, ka Tautas Partija organizējusi KNAB naudas nozagšanu

"Lai kāda būtu šo baumotāju motivācija, TP uzskata to par nožēlojamu. TP negrasās solidarizēties ar cilvēkiem, kuri, savā labā izmantojot garantētās preses un vārda brīvības, nostājas likumpārkāpēju un noziedznieku pusē un, mākslīgi uzturot baumas par izdomātām provokācijām, cenšas piesegt faktus par klaji noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā pazudušas lielas naudas summas," uzsvērts TP paziņojumā.

TP uzskatot "par būtisku īstenot visus likumos paredzētos pasākumus precīzas izmeklēšanas nodrošināšanai par izdarītajiem noziegumiem un trūkumiem tiesībsargājošo iestāžu vadībā un uzraudzībā". TP prasīšot "objektīvu izmeklēšanu, lai cik daudz spēka un laika tas prasītu un lai cik liela arī būtu atbildīgo amatpersonu vēlēšanās izbēgt no soda".

Laikraksts "Diena" šodien izvirzījis jautājumu, "cik ticama ir versija, ka naudas pazušana KNAB bija provokācija"? Pēc laikraksta ziņām, viena no lietā aizturētajiem - Jāņa Imšas - uzvedība brīdī, kad ticis atvērts seifs, kurā bija jāatrodas visai kriminālprocesos izņemtajai naudai, esot bijusi apbrīnojami mierīga. "Vērotājam no malas būtu šķitis, ka KNAB vadībai un izmeklētājiem, konstatējot, ka seifā ievietotās aploksnes ir pārāk plānas, lai tajās atrastos visa nauda, Imšu pārņēmusi atvieglojuma izjūta - viņš izskatījies tā, it kā beidzot noticis tas, ko viņš jau sen bija gaidījis," raksta laikraksts.

Laikraksta vērtējumā, prokuratūras sāktajā izmeklēšanā būtu jāatbild "uz galveno jautājumu - proti, vai naudas pazušana bija mērķtiecīgi un labi izplānota provokācija, lai valdošās varas un tās smagsvaru rokās ieliktu ilgstoši tik ļoti trūkstošo ieganstu biroja priekšnieka Alekseja Loskutova un viņa politiķiem nepatīkamās vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanai".

Laikraksts saskata virkni "dīvainu sakritību" un "dažādus, lielākoties ar TP saistītu politiķu, iespējams, pat nepārdomāti un priekšlaikus izteiktus komentārus, kas vedina spriest, ka viņi notikumu secību zināja, vēl pirms tie bija sākušies".

"Vislielāko uzmanību pelna TP vecbiedra šopavasar LNT teiktais, ka naudas summa, kas pazudusi no KNAB, pārsniedz 100 000 latu. Īpašu vērību tam vērts pievērst tāpēc, ka šī paziņojuma dienā - 19.aprīlī - valstī nebija tiesībsargājošo vai izmeklēšanas iestāžu, kas zinātu šādu pazudušās naudas apjomu. Proti, kā liecina droša informācija, kas ir "Dienas" rīcībā, pārbaude par birojā pazudušo naudu bija sākta tikai 15.aprīlī, kad KNAB sāka iekšējo izmeklēšanu, kurā tika konstatēts, ka Indras Veipas un Imšas atbildībā esošajā seifā, kurā glabājās kukuļos un aizturēšanā izņemtā nauda, nav atrodama daļa naudas. Seifa satura pārbaudi KNAB turpināja visu 15.aprīli un arī nākamajā dienā, kad Loskutovs atstādināja Veipu un Imšu. Sabiedrību par šo faktu Loskutovs informēja 17.aprīlī, nenosaucot ne summu, ne atstādinātās personas. Šajā brīdī lietu jau bija pārņēmusi prokuratūra, kas 18.aprīlī publiski apstiprināja, ka kriminālprocess par pazudušo naudu ir nodots Ģenerālprokuratūrai," raksta laikraksts.

"Vairāku drošu avotu "Dienai" sniegtā informācija liecina, ka šajās dienās KNAB un prokuratūras fiksētais pazudušās naudas apjoms bija 56 000 latu. Informētas par to bija iesaistītās KNAB un prokuratūras amatpersonas un izmeklētāji, arī premjers kā KNAB pārraugs. TP vecbiedram prokuratūrā, birojā vai MK bija uzticami ziņu avoti, tad tie dienā, kad viņš LNT nāca klajā ar savu atklāsmi, varēja noplūdināt drošu informāciju par šādu vai līdzīgu pazudušās naudas daudzumu. Fakts, ka summa ir krietni lielāka un tiešām pārsniedz TP vecbiedra minētos 100 000 latu, prokuratūras izmeklēšanā tika noskaidrots krietni vēlāk, pēc tam, kad pārbaudītas bija visas KNAB lietvedībā savulaik bijušās un esošās lietas," savus minējumus turpinājis laikraksts.

"Kā gan ietekmīgajam TP dibinātājam Andrim Šķēlem tik tuvais partijas vecbiedrs varēja zināt, cik naudas patiesībā trūkst, ja ir skaidrs, ka nevienai no izmeklēšanā iesaistītajām iestādēm šādas informācijas nebija, jo tāds fakts vienkārši vēl nebija noskaidrots? Atmetot versiju, ka Bērziņš to nosapņoja, loģiskāka versija saistīta ar iespējamību, ka viņš šo informāciju varēja zināt no tiešiem avotiem, t.i., cilvēkiem, kuri tieši bija saistīti ar naudas pazušanu," šādi minējumi izteikti laikrakstā.

Pēc prokuratūras oficiāli sniegtās informācijas, Imšas piesavinātā summa ir ap 100 000 latu, savukārt Veipas - ap 30 000 latu. "Ar 100% ticamību šādu versiju "Diena" nevar izvirzīt, jo prokuratūra līdz šim veiktajā izmeklēšanā nav ieguvusi pierādījumus tam, ka Imša būtu darbojies kā provokators vai pildījis konkrētu pasūtījumu, tomēr, analizējot faktus un norises, tieši šī ir viena no ticamākajām, iespējamām versijām par naudas pazušanu," turpina laikraksts.

Laikraksts izvirza versiju, ka Imšas gadījumā "uzticamības persona, kas teorētiski varēja viņu uzrunāt "naudas paņemšanai", iespējams, ir viņa sens draugs, bijušais Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes operatīvā nodrošinājuma biroja priekšnieks Sergejs Larins". Abu attiecības, pēc zinošu avotu atzītā, esot uzskatāmas par ļoti draudzīgām. Larins, pirms Imša aizgāja strādāt uz KNAB, bijis viņa priekšnieks.

Larins pirms pāris gadiem, pēc tam, kad aizgājis no policijas, sācis strādāt savulaik Šķēlem piederošās "AveLatGrupa" uzņēmumā "Ave Lat Sargs" (AVS). "Lai arī Šķēles vārda AVS īpašnieku vidū nav, šī apsardzes firma tiek dēvēta par Šķēles drošības struktūru, līdzīgi, piemēram, kā ar Šķēles ietekmi tiek saistīta arī AS "Baltijas apdrošināšanas nams" (BAN). Larins darbojās AVS drošības dienestā. Precīzu ziņu, ko viņš dara tagad, "Dienas" rīcībā nav, taču, pēc kāda zinoša avota teiktā, pēdējā laikā viņš redzēts "grozoties ap BAN". Ar BAN savulaik bija saistīts pretrunīgi vērtēto drošības likumu līdzautors, ekspremjera Aigara Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš," raksta laikraksts.

Pēc laikraksta ziņotā, esot noprotams, ka pats Imša "saikni ar līdzzinātājiem ārpus KNAB neatzīst un sniedz liecības, ka naudu no seifa sācis ņemt jau krietni sen, 2005.gadā". "Ar versiju par naudas pazušanu kā Imšas izpildītu provokāciju, kurai, visticamāk, tikai cilvēciskas vājības dēļ pievienojusies Veipa, saistītas arī neoficiālas runas, ka pēc atbrīvošanas no KNAB Imša varētu sākt strādāt AVS vai BAN," turpina laikraksts.

Kritizējot versiju par Imšas izpildītu provokāciju, arguments esot fakts, ka likums par šādu nodarījumu paredz smagu sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no 6 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Skeptiķi norāda, ka jābūt pilnīgi trakam, lai pieredzējis izmeklētājs, kuram ir ģimene, būtu gatavs apzināti veikt darbības, par kurām var "iesēdināt" uz tik ilgu laiku.

"Ir divas versijas par to, kā un kad Imša varētu būt ticis savervēts "operācijai Loskutova noņemšana". Pēc vienas tiek uzskatīts, ka Imša bija kritis kārdinājumā un ar nodomu, ka naudu atliks atpakaļ pats "paņēmis" salīdzinoši nelielu naudas summu no KNAB seifa. Taču vēlāk, kad naudu pazaudējis, caur paziņām meklējis iespējas aizņemties. Pieļauta doma, ka iespējamajai provokācijai viņš savervēts, kad aizņēmuma meklējumos kontaktējies ar "īstajiem cilvēkiem", kuriem šī likusies lieliska iespēja naudas pazušanas provokācijas organizēšanai. Pēc otras versijas, pieļauts, ka Imša jau sākotnēji uz naudas piesavināšanās "parakstījies", apzinoties, kādā un kā pasūtītā spēlē ir iesaistījies. No biroja paņemto naudu Imša, visticamāk, iztērējis finanšu piramīdās," rakstu noslēdz laikraksts.