Veldre aicina Loskutovu "būt vīrišķīgam" un neizvairīties no atbildības

"Tā ir vienīgā iespēja attīrīt šobrīd nopietni aptraipīto KNAB mundieri un vismaz daļēji atgūt šai iestādei zaudēto uzticību," reaģējot uz informāciju par to, ka Loskutovs pieteicis noraidījumu Veldrem kā valdības izveidotās komisijas loceklim, ar Aizsardzības ministrijas (AM) Preses dienesta starpniecību norāda Veldre.

Veldre norāda, ka vēlas informēt: viņš "kā politiķis, ministrs un arī kā šīs valsts pilsonis" ir pilnīgi pārliecināts, ka "zagt nedrīkst, un iestādes vadītājs vienmēr ir atbildīgs par iestādē notiekošo."

Šādu pārliecību Veldre arī vienmēr aizstāvēšot.

"Kas attiecas uz sacelto ažiotāžu par maniem dažādi interpretētajiem izteikumiem, paskaidroju, ka pēdējo nedēļu laikā esmu piedalījies vairākās valdības sēdēs, kurās ticis skatīts jautājums par situāciju KNAB. Šo sēžu laikā esmu iepazinies ar lielu skaitu dokumentu, ģenerālprokurora ziņojumiem un arī paša Loskutova sniegtajiem paskaidrojumiem. Iegūtā informācija ir bijusi pietiekama, lai veidotu manu attieksmi pret notiekošo KNAB," norāda Veldre.

Ministrs atzīmē, ka viņam kā komisijas loceklim ir saistoša valdības noteiktā kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, un tās 14.punkts, kas stingri noteic, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato KNAB likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.

"Katram komisijas loceklim var būt dažādi uzskati par nodarīto, bet ir pilnīgi skaidrs: gadījumā, ja tiks konstatēts, ka vairāk nekā 130 000 latu nozagšana KNAB notikusi nepietiekami labas iestādes vadīšanas rezultātā, tas var kalpot par pamatu, lai lemtu par iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamam amatam," norāda Veldre.

Kā ziņots, Loskutovs vakar saistībā ar Veldres medijos paustajiem izteikumiem vērsies Ministru kabinetā (MK), lai pieprasītu Veldres noraidījumu darbam šajā komisijā un ieceltu viņa vietā citu ministru.

Loskutovs aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, Veldre ar izteikumiem, ka lēmums par viņa atcelšanu jau ir pieņemts un komisijas darbs ir tikai formāls, ir paudis klaju necieņu gan pret valdību, gan komisiju, kuru izveidoja MK.

Kā ziņots, komisiju vada ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tajā darbojas arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).

Komisijai atzinums valdībai jāsagatavo un jāsniedz līdz 16.jūnijam. Komisija savu atzinumu pieņems, balsojot ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits dalīsies, Maizītim kā tās vadītājam ir piešķirtas divas balsis.

Valdība par komisijas izveidošanu lēmumu pieņēma 10.jūnijā. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents bija skeptisks par Loskutova spēju saglabāt KNAB priekšnieka amatu. Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) žurnālistiem norādīja, ka pēc pārbaužu rezultātiem var secināt, ka darba organizācija un pienākumu sadale lēmumu pieņemšanā KNAB ir viszemākajā līmenī.

Jau ziņots, ka KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.

Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības - tā pazūd, tiek izšķērdēta.