Loskutovs: "Kāds sakars dzeršanai ar naudu?"

KNAB priekšnieks izjutis mediju spiedienu, kuri ieguldot lielu darbu, lai apšaubītu biroja paveikto. Viņš gan nenosauca konkrētus gadījumus. "Es nevēlos ar medijiem strīdēties," sacīja Loskutovs.

Savukārt politisku spiedienu biroja vadītājs izjutis laikā, kad no amata vēlējies atbrīvot KNAB Izmeklēšanas daļas vadītāju llmāru Bodi, pret kuru tiesā nodota lieta par informācijas nopludināšanu. Loskutovs atzina, ka lielu spiedienu, lai Bode paliktu amatā, esot izdarījis gan bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP), gan arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc neoficiālas informācijas, Bode savulaik, iespējams, arī satiksmes ministram Aināram Šleseram (LPP/LC) sniedzis informāciju, ka viņa sarunas tiek noklausītas tā saucamās Jūrmalgeitas lietā.

Loskutovs aģentūrai LETA norādīja, ka viņam šādas informācijas neesot un Bode no amata ir atstādināts par informācijas nopludināšanu bijušajām tiesnesēm Beatrisei Tālerei un Inārai Poļikarpovai.

Komisijas slēgtajā sēdes daļā šodien tika pārrunāts arī jautājums par neseno naudas pazušanas gadījumu KNAB. Kāds deputāts sēdē interesējies, cik veca ir viena no lietā atstādinātajām biroja darbiniecēm Indra Veipa, taču Loskutovs nav nosaucis viņas vecumu un norādījis, ka šo lietu izmeklē prokuratūra.

Pēc neoficiālās informācijas, pagaidām arī neesot skaidrs, kurš ir paņēmis naudu.

Loskutovs, vēlāk atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai viņam nebija šaubu par Veipas, kura reiz tika pieķerta, vadot automašīnu dzērumā, reputāciju un godīgumu, norādīja: "Kāds sakars dzeršanai ar naudu." Bet atbildot uz jautājumu, vai viņam nebija šaubu par Veipas godaprātu, Loskutovs teica: "Pajautājiet viņai pašai."

Komisijas sēdes slēgtajā daļā Loskutovs arī atklājis, ka, tiklīdz radušās aizdomas par naudas pazušanu, tā birojs nekavējoties sācis veikt izmeklēšanu, taču darbu apgrūtinājis arī tas, ka Veipai ir bijušas daudzas slimības lapas.

Vērtējot aizvadīto gadu, Loskutovs pauda gandarījumu, ka ar korupciju saistītiem noziegumiem ir tendence samazināties, kā, piemēram, pērn neesot reģistrēts neviens gadījums, kad notikusi kukuļa izspiešana. Pērn biroja darbā visvairāk ir bijušas lietas par kukuļņemšanu un kukuļdošanu.

Kā ziņots, KNAB vadītājs 17.aprīlī atstādināja no amata divus KNAB atbildīgos darbiniekus, jo konstatēts iztrūkums kratīšanās iegūtajos naudas līdzekļos.

Saskatot amatpersonu rīcībā iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes, 16.aprīlī KNAB Iekšējās kontroles nodaļa sāka kriminālprocesu. Pēc tam kriminālprocess tika izņemts no KNAB lietvedības un nodots Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķu svarīgu lietu nodaļas prokuroram, kura vadībā ir izveidota izmeklēšanas grupa.

Kā aģentūru LETA informēja kāds informācijas avots, no KNAB esot pazuduši naudas līdzekļi nepilnu 100 000 latu vērtībā, tostarp ārvalstu valūtā. Aģentūras LETA informācijas avots noliedza, ka pazuduši būtu kratīšanas laikā uzņēmējai Inārai Vilkastei izņemtie līdzekļi.

Naudas iztrūkums KNAB esot atklājies pēc tam, kad birojā pēc tā vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanas pērnā gada rudenī tika veiktas pārbaudes. Pēc neoficiālas informācijas, nevienam no KNAB atstādinātajiem darbiniekiem saistībā ar naudas pazušanu nav piemērots apcietinājums.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aicina drošības iestādes pārbaudīt operatīvajā darbā iegūto līdzekļu reģistrāciju un glabāšanu, lai neatkārtotos līdzīgi gadījumi kā KNAB.

Ģenerālprokuratūra tagad veic rūpīgu lietas pārbaudi, taču, cik liela ir pazudusī summa, ģenerālprokurors Jānis Maizītis neatklāj, tomēr tā tiek raksturota kā ievērojama.

LETA