Kristovskis: "Nepārsteidz Latvijas amatpersonu saistība ar spiegošanu"

Viņš stāstīja, ka savulaik, kad strādājis aizsardzības ministra amatā, pārāk lielas aktivitātes dēļ, kontaktējoties ar citu valstu diplomātiem, no darba atbrīvojis vairākus Aizsardzības ministrijas darbiniekus.

Turklāt viņi sūdzējušies par šādiem lēmumiem, jo oficiāli darba uzteikumā minēts cits iemesls.

Kā skaidroja bijušais aizsardzības ministrs, bieži šādi informācijas apmaiņas fakti tiek pārtraukti savlaicīgi, attiecīgās amatpersonas brīdinot vai atlaižot no darba.

«Tādas lietas ir bijušas. To zina. To zina valsts augstākās amatpersonas,» skaidroja politiķis. «Tas nenozīmē, ka no katras šādas lietas taisa skandālu.«

Viņš uzsvēra, ka parasti šādas lietas tiek atrisinātas slepeni, «intīmā gaisotnē».

Savukārt bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks Latvijas Radio norādīja, ka amatpersonu kontakti ar citu valstu diplomātiem ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. «Nevar izslēgt kontaktus starp amatpersonām un diplomātiem.»

Normāli, kad šādi kontakti notiek ar Latvijai draudzīgo - NATO un Eiropas Savienības - valstu pārstāvjiem, savukārt attiecībās ar trešajām valstīm, tajā skaitā Krieviju, ir jābūt uzmanīgākiem.

«Šeit drusciņ vairāk ir jāfiltrē, ko tu saki, ar ko tu runā,» uzsvēra politiķis.

Kā norādīja Pabriks, nebūtu jābrīnās, ka Krievijā ir cilvēki, kuri interesējas par Latvijas iekšpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Specdienestus varētu interesēt, piemēram, kas notiek kādas politiskas partijas iekšienē, lai iegūtu iespēju ietekmēt attiecīgās valsts iekšpolitiskos procesus.

Kristovskis skaidroja, ka parasti specdienesti 70%-75% informācijas iegūst no atklātiem avotiem, piemēram, masu informācijas līdzekļiem. Tā tiek noskaidrota kādas problēmas kopaina, savukārt detaļas tiek skaidrotas, piemēram, kontaktējoties ar valsts institūciju darbiniekiem. Informācijas noplūde var būt gan apzināta, gan arī neapzināta.