Šlesere pārsūdz spriedumu, par viņai piederošo bēniņu privatizāciju.

AT preses sekretāre Ilze Eida aģentūru LETA informēja, ka Senāts rīcības sēdē 19.maijā nodevis lietu izskatīšanai Senāta sēdē. Pagaidām lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts.

LETA jau ziņoja, ka 24.februārī AT atzina par pamatotu Ģenerālprokuratūras apelācijas protestu lietā, kurā apstrīdēta nama Vecrīgā, Grēcinieku ielā 11, bēniņu koplietošanas telpu privatizācijas likumība un darījumi, ar kuriem pie īpašuma tikusi Šlesere. Bēniņu koplietošanas telpu privatizācija līdz ar to atzīta par nelikumīgu.

Atbildētāja statusā lietā ir bēniņu telpu pašreizējā īpašniece, telpu privatizētāja Nellija Kršeminska un Rīgas pilsētas Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisija (RDzMPK).

Pagājušā gada 24.augustā prokuratūras prasību noraidīja Rīgas apgabaltiesa, taču Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors iesniedza apelācijas protestu.

Prasībā apstrīdēti vairāki darījumi par kultūras pieminekļa statusā esošā nama Grēcinieku ielā 11 bēniņu privatizāciju. Prasībā lūgts noteikt, ka bēniņu telpas ir visu nama iedzīvotāju kopīpašums. Prasība celta divu nama iemītnieču Emmas Romanovas un Tamāras Gordinas interesēs, taču minētās iemītnieces vērsties pie tiesību sargiem pilnvarojuši arī citi nama iedzīvotāji.

Šleseres pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Ieva Ramiņa tiesai iesniedza mierizlīguma projektu, kurā piedāvāts bēniņu telpu apbūves moratorijs desmit gadu gaitā. Ar projektu janvārī iepazīstināti arī mājas kopējie apsaimniekotāji.

Nama iemītnieces mierizlīgumam nepiekrita, argumentējot, ka mājas bēniņus nedrīkst apbūvēt, jo caur tiem iet siltumapgādes un ūdens komunikācijas, kurām jāsaglabā apkalpojošo dienestu pieejas ceļš. Bēniņos atrodas arī nama ventilācijas sistēma, kuras darbība jau esot traucēta, gatavojoties būvniecībai.

Prokurors mierizlīguma projektu komentēja ar vārdiem: "Vai tagad ar izlīgumu nelikumīga privatizācija atzīstama par likumīgu?"

Lietas izskatīšanas gaitā atklājās, ka lietai pievienotajos materiālos nav atrodams inventarizācijas lietas oriģināls, bet gan kopija, par kuru prokurors izvirzīja versiju, ka tā varētu būt viltota, jo to neesot sagatavojis Valsts zemes dienests, turklāt dokumentam trūkstot obligātie rekvizīti - apaļais zīmogs, dokumenta numurs un nodaļas vadītāja paraksts.

Inventarizācijas lietas oriģināla atrašanās vietu neviens lietas dalībnieks nespēja norādīt.

RDzMPK norādīja, ka dokumenta viltošanas fakts nav pierādīts, un uzsvēra, ka ir jāpārbauda dokuments, kā arī uzdeva jautājumu, kāpēc prokuratūra, izvirzot viltojuma versiju, līdz šim vēl nav devusi norīkojumu ekspertīzei.

Prokurors prasību uzturēja pilnībā, kurš balstījās gan uz Senāta lēmumiem līdzīgu lietu izskatīšanā, gan uz likumdošanas skaidrojumiem, kādas telpas atzīstamas par atsevišķu īpašuma vienību jeb mākslinieku darbnīcu, bet kādas - par mājas kopīpašuma daļu jeb bēniņiem, un norādīja, ka strīdus telpas nevar uzskatīt par privatizācijas objektu.

Mājas iemītnieki pauda neizpratni, kāpēc nams nav nodots pilnai privatizācijai.

Atbildētājas Šleseres pārstāve Ramiņa apgalvoja, ka mākslinieku darbnīca funkcionāli neesot saistīta ne ar vienu nama dzīvokli, tāpēc neesot iemesla šo telpu uzskatīt par kopīpašuma domājamo daļu, turklāt Šlesere uzskatāma par labticīgo ieguvēju, jo iegādājusies jau privatizētu nekustamo īpašumu.

LETA